Par Zatlera iespēju gatavot veltnīšus TV raidījumā nodokļu nauda nav tērēta
L. Lapsa15.11.2010.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Nav pamata baumām par to, ka aizvadītajā svētdienā Valsts prezidents TV kulinārijas raidījumā pie pavāra Mārtiņa Sirmā būtu nonācis tikai pēc tam, kad prezidenta kanceleja par to pārskaitījusi prāvu summu Sirmā uzņēmumam. Tiesa, tas gan nenozīmē, ka kanceleja vispār nebūtu veikusi pasūtījumus SIA Mārtiņš Sirmais.
Valsts prezidenta preses pārstāve Ilze Rassa, kas portālam TVNET bija plaši stāstījusi par Zatleru ģimenē iecienītajiem liellopu gaļas tītenīšiem, aizvadītajā nedēļā neparko nevēlējās sniegt atbildi uz Pietiek jautājumu, kādus iepirkumus prezidenta kanceleja šogad veikusi no SIA Mārtiņš Sirmais, kāda bijusi nepieciešamība pēc tiem, kādas preces vai pakalpojumi iegādāti un kura amatpersona pieņēmusi lēmumu par šiem iepirkumiem.
Kamēr prezidenta pārstāve klusē, Pietiek noskaidroja, ka šā gada septembra beigās Valsts prezidenta kanceleja SIA Mārtiņš Sirmais apmaksājusi rēķinu par 536 latiem un 40 santīmiem, - tomēr šī nauda nav maksāta par iespēju Zatleram valsts svētku priekšvakarā gatavot gaļas veltnīšus visas latviešu tautas priekšā. Patiesībā Sirmais klājis galdu Valsts prezidenta Jūrmalas rezidencē sakarā ar Polijas valsts delegācijas ierašanos.
Iespēju, ka kāds maksātu par iespēju uzstāties viņa kulinārijas šovā, Pietiek kategoriski noliedza pats Sirmais: „Līdz šim neviens neko nav maksājis. Arī prezidents par piedalīšanos raidījumā neko nemaksāja. Un par raidījumu nekādu naudu restorānam nevar skaitīt, jo raidījums ir raidījums, bet restorāns - restorāns. Divas dažādas lietas. Nesaistītas.”
Attēls: publicitātes foto
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.