Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu
Bens Latkovskis02.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā medaļa, galvenais jautājums bija – kāpēc valsts prezidents atļāvies tā apkaunot savu vārdu? Kas viņu uz to pamudinājis?
Ar zināmu piespiešanos var aizfantazēties, ka tā bijusi caur valsts prezidentu izspēlēta ārkārtīgi smalka Kariņa atriebība Artim Pabrikam par pirmsvēlēšanu laikā mugurā iedurto dunci. Atrasties vienā kompānijā ar dzērāju, sievas sitēju Kaimiņu, dīvaino Bordānu un caurlaižu Pūci (par Taureņu pirti smalkjūtīgi paklusēsim) liels gods nav nekādā gadījumā. Tagad caur šādu pārbaudījumu Pabrikam atgādināts, pret ko viņš atļāvās pacelt roku.
Tas, protams, ir tikai joks, bet bez jokiem. Kāpēc? Kas rosināja pasniegt prezidenta medaļas tieši šim četriniekam, ņemot vērā, ka nepārvēlēto deputātu skaits ir 75. Ja šo savā vārdā nosaukto piekariņu Levits būtu izsniedzis visiem 14. Saeimā nepārvēlētajiem deputātiem, tad jautājumi nerastos. Tāds simbolisks atvadu mierinājums līdztekus nesimboliskajiem, gluži praktiskajiem 9000 eiro.
Varbūt lai nākamvasar, kad Levitu nepārvēlēs, galma politologi varētu ar gudru seju pilnā nopietnībā skaidrot, ka tas par to, ka pārpratuma pēc iedeva medāli Kaimiņam? Nevis par to, ka bijis nekāds. Gļēvs bezmugurkaulnieks. Tāda gandrīz vai attaisnojoša atruna. Paslīdēja kāja. Uz mirkli aizmiglojās prāts, un še tev - otrais termiņš vairs nespīd. Taču šo versiju varētu pieņemt ar vēl lielāku piespiešanos. Visiem taču jau pirms medaļu izsniegšanas bija skaidrs, ka Levitam nav cerību uz otru termiņu. Pārāk jau viņš neizteiksmīgs.
Tad kas gan cits? Pusgadu pirms termiņa beigām tā apkaunot savu vārdu? Kaut kādam risinājumam jābūt. Tad nu jāatceras, ka pasaulē balvas pasniedz ne tikai par dižiem sasniegumiem. Tās pasniedz arī par negatīvo piemēru. Tā līdztekus Nobela prēmijai tiek pasniegta tā dēvētā IG-Nobela prēmija par visnevajadzīgākajiem izgudrojumiem. Līdztekus kinoakadēmijas “Oskariem” tiek piešķirtas “Zelta avenes” utt.
Levita balva no visām pasaulē pazīstamajām antibalvām pēc savas idejiskās būtības vistuvākā ir Darvina balvai. Darvina balva ir nosaukta evolūcijas teorijas tēva Čārlza Darvina vārdā. Tā tiek piešķirta cilvēkiem, kuri izdarījuši pakalpojumu cilvēcei, īpaši muļķīgā veidā zaudējot dzīvību vai vairošanās spējas, tādējādi atbrīvojot cilvēci no sava “muļķības gēna”.
Levita balvas laureāti savu dzīvību gan nav zaudējuši, toties viņi ir upurējuši savu politisko karjeru, lai Latvijas politisko vidi attīrītu no sev līdzīgiem. Citiem par mācību. Lai Latvijas politiskajā vidē pazustu viņu nēsātais politiskā cinisma un ārprātīgas nekaunības “gēns”, kuru iemieso šī četrotne.
Kā vienmēr, kāds var domāt, ka ne visi no šiem četriem pelnījuši Levita balvu. Tā varbūt vairāk pienākusies citam. Bet kompetenta žūrija Sarmītes Ēlertes vadībā šogad lēmusi šādi. Šis lēmums var patikt, var nepatikt, bet tas nu ir tāds, un tas jāpieņem. Acīmredzot valsts prezidents iedzīvina jaunu tradīciju. Jautājums vienīgi - vai turpmāk Levita balvas tiks pasniegtas katru gadu vai arī tikai reizi četros gados, kad ar to tiks aplaimoti daži uz nākamo Saeimu nepārvēlēti deputāti?
No savas puses gribētu ieteikt Levita balvas kapitulam parūpēties, lai šis vērtīgais apbalvojums netiktu devalvēts kā viens otrs ordenis un beigu beigās netiktu piešķirts katram, kurš kādreiz sevi par politiķi nodēvējis.
P. S. Var rasties jautājums, bet kāpēc balvu nav saņēmis Gobzems? Pirmajā brīdī varētu domāt, ka tieši viņš vairāk nekā jebkurš cits 13. Saeimas deputāts būtu pelnījis Levita balvu. Taču tikai pirmajā brīdī. Atcerēsimies Gobzema milzīgo pienesumu “Vienotības” un Kariņa valdības stiprināšanā, ar savu rīcību graujot jebkuras opozīcijas reputāciju un radot fonu, uz kura Kariņš varēja projicēties kā politiskais gigants. Par šo palīdzību Latvijas politiskajai šķirai Gobzemam šoreiz jāpaliek bešā.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
