Pašreizējie koronvīrusa ierobežojumi epidēmiju palēninājuši, diemžēl nepietiekami
Ritvars Eglājs27.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cilvēki lūdza, vai varot uzrakstīt, kāds izskatās jaunākais epidēmijas stāvoklis un vai var redzēt līdz šim ieviesto ierobežojumu ietekmi. Jā, varu, un, jā, var.
Sākot no 17. marta, palēninājies saslimstības temps: no 9. marta bija +36% dienā (vienkāršības labad rēķinot no galapunktiem) jeb deviņkārt nedēļā, kopš 17. marta +17% dienā jeb trīskārt nedēļā.
Protams, pārmaiņas varēja droši konstatēt tikai ar vairāku dienu nobīdi, un vēl 23. marts kopumā atbilda sākotnējai tendencei. Taču par slimnieku kopskaitu svarīgāks rādītājs ir jaunu slimnieku skaits, jo tas rāda nesenāku attīstību. Arī te redzama punktu mākoņa stāvuma maiņa.
Svarīgākais gan tas, ka arī jaunā tendence diemžēl ir augšupēja. Proti, ierobežojumi ir nepietiekami, sērga turpina plesties, nevis iet mazumā. Turklāt vēl ir lieta, kas grafikā neparādās: polītiskiem lēmējiem vilcinoties stingrāk vērsties pret epidēmiju (izbeigt iekšzemes pārvietošanos), Latvija novesta līdz kvalitātīvi smagākai stadijai — sākusies nezināmas izcelsmes aplipināšana.
Salīdzinājumam var atgādināt, ka šai epidēmijas brīdī Ķīna un Dienvidkoreja ar stingrāku cilvēku pārvietošanās un kontaktu izskaušanu jau bija panākušas izšķirīgas pozitīvas pārmaiņas un arī Latvijai bija visas iespējas to izdarīt (grafikā valstis liktas no dienas, kad saslimstība pārsniedza vienu no miljona iedzīvotāju; datumi atbilst Latvijai):
Un kā ar Italiju? Vai Latvija joprojām iet Italijas pēdās? Līdz ar lēnāku saslimstības tempu Latvija pēdējās dienās sākusi atpalikt no Italijas analoga epidēmijas brīža.
Diemžēl, kā jau minēts iepriekš, jaunu slimnieku skaita tendence tik un tā ir augšupēja. Tas nozīmē, ka ar līdzšinējiem koronvīrusa ierobežojumiem Latvija, kaut lēnāk, turpina braukt uz Italiju.
Taču, lai rīkotos, nevajag gaidīt galastaciju. Italijas katastrofas atkārtošanu var, drīkst un vajag novērst. Lai sērgu apturētu un uzveiktu, nepieciešams izbeigt iekšzemes pārvietošanos. Jo agrāk un stingrāk rīkojas, jo tiek galā drīzāk un mazākiem zaudējumiem un cilvēku upuŗiem.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
