Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Pašu gudronam – pašu smēlējs

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
06.04.2017.
Komentāri (2)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunais konkurss (sarunu procedūra) Inčukalna piesārņotās teritorijas sakopšanai ir pavisam atklāta, pat demonstratīva valsts iestādes "spēle uz vieniem vārtiem". Viens brālis – zvērināts advokāts Gints Vilgerts – konsultē Valsts vides dienestu (VVD), kā tam organizēt iepirkumu un ko rakstīt nosacījumos. Otrs, Jānis Vilgerts, pretendē uz šo iepirkumu.

Jānis Vilgerts kopā ar tēvu vada AS "BAO" – bīstamo atkritumu utilizācijas uzņēmumu, ir tā īpašnieks. "BAO" kopā ar līdzīga profila uzņēmumu SIA "Eko osta" veido vienu no konkursa pretendentiem – pilnsabiedrību "Inčukalns Eko", kas tādejādi šķiet vienkārši nolemta uzvarai.

Turklāt Jānis Vilgerts vides politikas administrēšanā ir caurcaurēm savējais, jo pats no 2002. līdz 2006. gadam bija Raimonda Vējoņa vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (vēlāk Vides ministrijas) parlamentārais sekretārs. Šīs amats viņu sasaistīja ar AS "BAO", kurā politiķis sākotnēji pārstāvēja valstij piederošās akcijas un ieņēma valdes priekšsēdētāja posteni.

Agrāk bijis uzticīgs «Jaunajam laikam» (partijas pastāvēšanas laikā ziedojis tai vairāk nekā 70 tūkstošus eiro), taču Vilgertam esot draudzīgas attiecības ar Nacionālās apvienības – tagadējās VARAM "saimnieces" – politiķiem.

Protams, tas būtu efektīgi, ja brālis Gints kopā ar VVD saorganizētu «kurvīti» brālim Jānim (un tēvam), publiski pierādot nelokāmu konsekvenci. Tā gan notiek tikai filmās, turklāt ne pārāk labās. Radu asins nav ūdens, vai ne?

Tāpēc es nevaru saprast: uz ko cer otrs pretendents, AS "A.C.B."? Diez vai tā dalība konkursā ir formāla – tikai izpalīdzēt VVD, radot konkurences ilūziju.

Vai tiešām ceļu un tiltu būvē specializēta uzņēmuma vadība palaida gar ausīm eksministra Romāna Naudiņa un dažu valsts piebarotu "zaļo" aktīvistu gluži kā caur koppapīru pausto viedokli? Uzticēt gudrona dīķu sanāciju būvfirmai bijusi kļūda, ko VVD vairs nedrīkst atkārtot – tā esot jāuztic tikai vides sakopšanas profesionāļiem.

Vai tiešām ceļinieki ir pārliecināti, ka šis lozungs tika sludināts vien tāpēc, lai sabiedrībai demagoģiskā vienkāršībā izskaidrotu VVD lauzto līgumu ar "Skonto Būvi", un tagad ir atmests viņiem par labu?

(Nekādas pretenzijas par SB paveikto darbu kvalitāti gan nav apskaņotas, pat neraugoties uz tās konfliktu ar apakšuzņēmēju. Būvfirma, uzstājot uz papildu samaksu, paveica klasisko Olivera Tvista «noziegumu»: viņš bāreņu patversmē atļāvās naivi painteresēties par iespēju dabūt ēdiena papildu porciju, ar to iedzenot svētās dusmās cienījamo iestādes personālu. Protams, līguma laušana bija neizbēgama, kad SB palika bez politiskās aizmugures.)

Laikraksts «Diena» nesen gudronkonkursa dīvainības aizplīvuroti saistīja ar iespējamu politisko korupciju, pieļaujot, ka no devīgajiem advokātu honorāriem nozares politiskajiem pārraugiem tiek "komisija".

Taču ir cits būtisks, bet banāls cēlonis, kāpēc VVD un VARAM tik ļoti vajag profesionālu sanācijas darbu veicēju, kas vienlaikus arī ir "elastīgs" un saprot no pusvārda, ko īsti klients vēlas.

VVD vēlas dzelžainu iekļaušanos finansējumā. Šo primāro mērķi, iespējams, darbu veicējam vajadzēs panākt uz sanācijas kvalitātes rēķina un/vai atsakoties no gudrona galīgas utilizācijas (sadedzināšanas īpaši pielāgotā krāsnī) kā pārāk dārgas «greznības».

SB, ko VVD padzina no Inčukalna, kategoriski apgalvo, ka par projektam atvēlēto finansējumu nav iespējams sanāciju veikt pilnībā, jo īpaši – savākto piesārņojumu pilnībā sadedzinot. Gudrona apjomi tur esot būt krietni lielāki par aprēķinātajiem.

Privātuzņēmums, kurš sadūšojies tiesāties ar Latvijas valsti Latvijas tiesā, šķiet, nevar atļauties tukši muldēt. Turklāt "BAO" un "Eko osta" jau ir pieredze strādāt Inčukalnā – domājams, abas firmas pietiekami skaidri zina, uz ko tās parakstās.

Riecienam, kas drīz var tikt "Inčukalnam Eko" rokās, būs cieta garoza – reputācijas riski. Tauta dzīvo pārliecībā, ka piesārņojuma likvidēšana tiks īstenota tikpat konsekventi kā līdz 2015. gadam. Taču jaunā iepirkuma prasības sanācijas veicējam vairs neuzstāj uz piesārņojuma galīgu iznīcināšanu. Cilvēki var sadusmoties, atklājot, ka sērskābais gudrons, piemēram, tiek vienkārši kaut kur "pagaidām" uzglabāts.

Tur tas vai nu gaidīs pakāpenisku sadedzināšanu Brocēnu cementa krāsnī – vai arī brīdi, kad publika par šiem krājumiem piemirsīs. Ļoti iespējams, ka līdzekļu ekonomijas vārdā par gudrona glabātuvi kļūs Zebrenes bīstamo atkritumu poligons (kur, kā gan tika ziņots pirms vairākiem gadiem, esot daudz brīvu platību – te pieminēts arī Jānis Vilgerts un "BAO"). VVD to publiski noliedz.

Raugoties no sabiedrības labuma skatupunkta, Inčukalna gudrona dīķu sanācija ir padarīta par pavisam tipisku "eiroprojektu". Tā īstenošanu darbina birokrātiska loģika, koncentrējoties tikai uz formāliem parametriem un «pareizi sakārtotiem» papīriem, nevis paliekošu rezultātu.

(Arī skandalozajā pasažieru vilcienu iepirkumā galvenais bija nevis atrisināt uzņēmuma vajadzību pēc jauna transporta vai rūpēties par cilvēku ērtībām. Tam vajadzēja sakārtot valdības partiju delikātās attiecībās ar Šveices mašīnbūves uzņēmumu – tas neizdevās, un tāpēc tika uzskatīts par politiski pareizu, ka "Pasažieru vilciens" turpina veikt pārvadājumus ar galīgi nodzītiem un rūsas saēstiem elektrovilcieniem.)

Tāpēc gluži veltīgi būtu spriest par to, kas šajos sanācijas darbos – ja tiem ir strikts atvēlēto līdzekļu apjoms – ir svarīgāk: attīrīt un sakopt piesārņoto teritoriju vai likvidēt bīstamos atkritumus? Jo galvenais ir pareizi iztērēt 25 miljonus eiro, lai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saņemtu atpakaļ 70 procentus izlietotās naudas. Protams, sabiedrībai tiks uzrādīta sakopta, ar zālāju apsēta vai priedītēm apstādīta teritorija – cerot, ka mūs neinteresēs, kas un kur ticis "paslaucīts zem paklāja".

P.S. Tiem, kas piemirsuši/nezina: virsrakstā ir apspēlēts ulmaņlaiku lauksaimnieciskās politikas lozungs.

P.P.S. Ja šī tēma interesē, te ir mans agrāk tapis teksts (kā aizrādīja draugs Ģirts K., pārāk garš – esat brīdināti!).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft