Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē
Latvijas Pašvaldību savienība11.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā Vietējo pašvaldību likuma izstrādē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pērn vasarā izveidoja speciālu darba grupu, kas izstrādā jauno likumu, bet LPS pārstāvji tajā nav iekļauti un nepiedalījās nozīmīgajā darbā, kas ietekmēs visu pašvaldību turpmāko darbu.
Vienlaikus no pašvaldībām apzināti tiek slēpta informācija gan par likuma iespējamo saturu, gan tā izstrādes norisi, kas neatbilst demokrātijas principiem. Darba grupā ir jāiesaista nozares speciālisti un potenciālie projekta īstenotāji, veicinot visaptverošu dialogu.
Šāda rīcība ir pretrunā sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai, kuras mērķis ir sekmēt efektīvu, atklātu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības iesaisti attīstības plānošanas procesā, tādējādi paaugstinot plānošanas procesa kvalitāti un rezultātu atbilstību iedzīvotāju vajadzībām un interesēm. To panāk, tiesību aktu izstrādē iesaistot, piemēram, biedrības, nodibinājumus, arodbiedrības, darba devēju organizācijas vai dažādas iniciatīvu grupas, interešu apvienības, fiziskas personas.
Līdz ar to VARAM jānodrošina sabiedrības līdzdalība tiesību aktu projektu, likumprojektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. LPS kā biedrības pārstāvju dalība minētajā darba grupā ir viens no veidiem, kā īstenot normatīvos paredzēto sabiedrības līdzdalību.
LPS valde akcentē, ka ir jāuzklausa pašvaldību viedoklis un priekšlikumi jautājumā, kas tieši skar to darbību un var ietekmēt arī iedzīvotāju interešu pārstāvniecību.
Pašlaik ir pieejams Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais VARAM informatīvais ziņojums "Par Pašvaldību likuma izstrādi". Tajā pausts, ka jauno pašvaldību likumu paredzēts iesniegt valdībā apstiprināšanai līdz 2020.gada 31.maijam.
Visbeidzot LPS valde uzsver, ka kopumā VARAM pēdējo divu gadu laikā būtiskus ar pašvaldībām saistītus jautājumus virza bez argumentēta pamatojuma, steidzami, bieži pieļaujot formālu attieksmi un lielākoties neieklausoties pašvaldību viedoklī.
Tas var veicināt nekvalitatīvu un neizvērtētu dokumentu izstrādi, neievērojot labas pārvaldības principus, un liecināt par jautājumu būtības neizpratni vai nenopietnu attieksmi pret Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām, tai skaitā Eiropas vietējo pašvaldību hartas ievērošanu.
Par šo situāciju LPS informēs arī ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
