Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē
Latvijas Pašvaldību savienība11.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā Vietējo pašvaldību likuma izstrādē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pērn vasarā izveidoja speciālu darba grupu, kas izstrādā jauno likumu, bet LPS pārstāvji tajā nav iekļauti un nepiedalījās nozīmīgajā darbā, kas ietekmēs visu pašvaldību turpmāko darbu.
Vienlaikus no pašvaldībām apzināti tiek slēpta informācija gan par likuma iespējamo saturu, gan tā izstrādes norisi, kas neatbilst demokrātijas principiem. Darba grupā ir jāiesaista nozares speciālisti un potenciālie projekta īstenotāji, veicinot visaptverošu dialogu.
Šāda rīcība ir pretrunā sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai, kuras mērķis ir sekmēt efektīvu, atklātu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības iesaisti attīstības plānošanas procesā, tādējādi paaugstinot plānošanas procesa kvalitāti un rezultātu atbilstību iedzīvotāju vajadzībām un interesēm. To panāk, tiesību aktu izstrādē iesaistot, piemēram, biedrības, nodibinājumus, arodbiedrības, darba devēju organizācijas vai dažādas iniciatīvu grupas, interešu apvienības, fiziskas personas.
Līdz ar to VARAM jānodrošina sabiedrības līdzdalība tiesību aktu projektu, likumprojektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. LPS kā biedrības pārstāvju dalība minētajā darba grupā ir viens no veidiem, kā īstenot normatīvos paredzēto sabiedrības līdzdalību.
LPS valde akcentē, ka ir jāuzklausa pašvaldību viedoklis un priekšlikumi jautājumā, kas tieši skar to darbību un var ietekmēt arī iedzīvotāju interešu pārstāvniecību.
Pašlaik ir pieejams Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais VARAM informatīvais ziņojums "Par Pašvaldību likuma izstrādi". Tajā pausts, ka jauno pašvaldību likumu paredzēts iesniegt valdībā apstiprināšanai līdz 2020.gada 31.maijam.
Visbeidzot LPS valde uzsver, ka kopumā VARAM pēdējo divu gadu laikā būtiskus ar pašvaldībām saistītus jautājumus virza bez argumentēta pamatojuma, steidzami, bieži pieļaujot formālu attieksmi un lielākoties neieklausoties pašvaldību viedoklī.
Tas var veicināt nekvalitatīvu un neizvērtētu dokumentu izstrādi, neievērojot labas pārvaldības principus, un liecināt par jautājumu būtības neizpratni vai nenopietnu attieksmi pret Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām, tai skaitā Eiropas vietējo pašvaldību hartas ievērošanu.
Par šo situāciju LPS informēs arī ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
