Pauliņš Latvijas radio vadītāja posteni ieguvis un Siksnis zaudējis, pateicoties Mjartāna, Dulevskas un Zviedra balsojumam
PIETIEK22.12.2014.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Sociologs Aldis Pauliņš balsojumā par Latvijas radio valdes priekšsēdētāja posteni uzvarējis, pateicoties Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu Daiņa Mjartāna, Aijas Dulevskas (viņa ir padomes priekšsēdētāja vietniece) un Ivara Zviedra balsīm, - tā rāda Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija par slepenā konkursa "fināla" norisi.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pārsteigums tas varētu būt bijis vienīgi pašam Pauliņam, kurš neesot rēķinājies ar NEPLP vairākuma atbalstu (pret viņu bijuši padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants un padomes loceklis Gints Grūbe). Debates pirms izšķirošā balsojuma bijušas pietiekami īsas, lai radītu skaidru priekšstatu, ka notikusi jau iepriekšēja vienošanās.
Savukārt līdzšinējam Latvijas radio vadītājam Jānim Siksnim (attēlā), kurš līdz ar pirmdienas balsojumu savu amatu zaudē, šim iznākumam pretēji publiski paustajam izbrīnam patiesībā bijis jābūt labi saprotamam un gaidāmam, - tā Pietiek apliecina avoti NEPLP.
Siksnim, kurš sīvi pretojies vienotā sabiedriskā medija izveidei, labi apzinoties, ka līdz ar tā izveidošanu augsto amatu noteikti zaudēs, vairākkārt likts skaidri manīt, ka šī nostāja nesakrīt ar NEPLP vairākuma uzskatiem, kas joprojām ir par labu vienotā medija izveidei.
Vēl vairāk - kā liecina Pietiek avotu apliecinātais, Siksnis jau ilgāku laiku skaidri apzinājies, ka viņš ar savu "turēšanos pie krēsla" tiek uzskatīts par nopietnu šķērsli NEPLP iecerētajām pārmaiņām sabiedrisko mediju jomā, un līdz ar sava pilnvaru termiņa beigām janvāra vidū reāli uz darba turpināšanu cerēt nav varējis.
Tomēr Pauliņš radio valdes priekšsēdētāja posteni ieguvis tikai ar minimālu NEPLP locekļu vairākumu, liecina Pietiek avoti, kurpretī abi pārējie jaunie radio valdes locekļi Sigita Kirilka un Uldis Lavrinovičs ievēlēti pārliecinošāk.
Saskaņā ar NEPLP iekšēju vienošanos Zviedris nodrošina komerciālo vietējo un reģionālo audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kabeļtelevīziju un kabeļradio uzraudzību, kā arī atbild par jautājumiem, kas saistīti ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību nodrošinošo tehnoloģiju attīstību.
Mjartāns uzrauga VSIA Latvijas Radio un komerciālo audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomu, bet Dulevska veic komerciālo nacionālo un pārrobežu audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pārraudzību un grozījumu projektu izstrādi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Grūbe atbild par VSIA Latvijas Televīzija pārraudzības nodrošināšanu un koordinē jaunā sabiedriskā medija izveides procesu, bet Dimants līdztekus priekšsēdētāja pienākumiem veic vispārējo koordināciju, operatīvo vadību un starptautisko sadarbību.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.