Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šīs nedēļas beigās vai, vēlākais, nākamnedēļ sasauks valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) ārkārtas akcionāru sapulci, kurā, visticamākais, izlems par līdzšinējās PA valdes atlaišanu. Līdz ar sagaidāmo ministra lēmumu PA vadītājas amatu zaudēs arī Iveta Zalpētere, par kuras īstenoto PA personāla vadības stilu izteikti pretrunīgi vērtēti pārmetumi saistībā ar pret darbiniekiem īstenoto „mobingu un bosingu.”
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ar ekonomikas ministra kā PA pilnvarnieka lēmumu 9.augustā speciāli izveidotā komisija, kurai līdz 27.augustam bija jāizvērtē PA valdes darbība un kompetence, Pavļutam iesniegusi ziņojumu, kurā secināts, ka līdzšinējās PA valdes locekļu kompetence nav atbilstoša izvirzītajam prasībām, tāpēc rosināms jautājums par PA valdes atbrīvošanu.
Ekonomikas ministra preses pārstāve Laura Buivida Pietiek apstiprināja, ka ministrs pirmdien saņēmis speciāli PA valdes darbības un kompetences izvērtēšanai izveidotās komisijas atzinumu. „Izveidotā komisija VAS Privatizācijas aģentūra valdes vadības kompetenču un darbības novērtēšanai savu darbu ir pabeigusi, iesniegusi rezultātus ekonomikas ministram,” norādīja Buivida. Sīkākus skaidrojumu par komisijas atzinumā secināto Buivida gan nesniedza.
Atbildot uz jautājumu, kad ministrs sasauks PA ārkārtas pilnsapulci, lai izlemtu par komisijas lēmumā secināto un vai tiks pieņemts lēmums par visas esošās PA valdes atbrīvošanu, Pavļuta preses pārstāvē norādīja: „Ministrs tuvāko dienu laikā ar novērtējumu rūpīgi iepazīsies, lai lemtu par turpmāk veicamajām darbībām.”
Uz Pietiek jautājumu, vai tiesa, ka ministrs faktiski jau ir izlēmis par līdzšinējās PA valdes atbrīvošanu, Buivida līdz otrdienas darba dienās beigām atbildi nesniedza. Tāpat ministra pārstāve neatbildēja uz jautājumu, vai patiesībai atbilst ziņas, ka ir jau faktiski izlemts - pēc ministra lēmuma par līdzšinējās PA valdes atbrīvošanu tiks pieņemts lēmumus par PA valdes locekļa skaita samazināšanu un, ka uz laiku PA tiks iecelta pagaidu valde.
Noprotams, ka, lai arī Pavļutam un viņa juridiskajai padomniecei Inesei Druvietei padomā ir konkrēti kandidāti, kas varētu ieņemt PA valdes locekļu amatus, pēc tam, kad tiks izlemts par esošās PA valdes atbrīvošanu, uz vakantajiem aģentūras valdes locekļu amatiem, visticamākais, tiks izsludināts konkurss. Tas arī ir iemesls, kāpēc līdzšinējā valde tikšot atlaista, uz laiku ieceļot pagaidu valdi.
Pietiek jau rakstījis, ka lēmumu par līdzšinējās PA valdes atlaišanu Pavļuts gatavojās pieņemt jau 9.augustā, tomēr šis lēmums tika atlikts, paziņojot par speciālās komisijas izveidi, kurai bija uzdots izvērtēt SIA MOI veiktā vadības audita rezultātus. SIA MOI vada Anastasija Kirņičanska, kas ir laba paziņa Pavļuta juridiskajai padomniecei Druvietei un kura tāpat kā Pavļuts iepriekš strādājusi zviedriem piederošajā Swedbank.
Lai arī Pavļuts centies norādīt, ka bažas par līdzšinējo PA valdes darbību un kompetenci saistītas tikai un vienīgi ar darbinieku ziņojumu un auditā konstatētajiem pārkāpumiem, neoficiāli sagaidāmais Pavļuta lēmums tiek skaidrots ar ministra interesēm iegūt lielāku kontroli PA, lai tādējādi nodrošinātu vajadzīgo lēmumu pieņemšanu par PA pārraudzīto valstij piederošo banku Citadele, tās padomes locekļu maiņu un bankas pārdošanas stratēģiju.
Pietiek rakstījis, ka par Citadeles pircēju aizvien vēlas kļūt zviedru Swedbank, kuras interešu lobēšana tiek pārmesta ekonomikas ministram kā bijušajam bankas darbiniekam (Pavļuts savulaik bija Swedbank darbinieks un atbildēja par bankas attiecībām ar valsts pārvaldi).
Kā ministra uzticamības persona, kas „kārtojot lietas” saistībā ar PA valdes nomaiņu, tiek minēta Pavļuta padomniece Druviete. Ar viņas gādību PA audita veikšanai tikusi izvēlēta plašāk nezināmā Druvietes draudzenes Kirņičanskas vadītā SIA MOI, kas dibināta tikai pērnā gada beigās.
Valdība pērnā gada beigās apturēja Citadeles pārdošanu. Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tika izdalīta tā sauktā labā banka. Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus viena akcija ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā.
2008.gadā nogalē uz sabrukuma robežas nonākušās, miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim līdz tam piederošās Parex bankas glābšanu īstenoja Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Valsts budžetam tieši un netieši Parex glābšana izmaksāja vairāk nekā 1 miljardu latu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
