Iesaki rakstu: 
Nedaudz sāk atklāties finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vērienīgās nodokļu reformu priekškars, kas paver skaidrāku to ainu, kuru pirmā visnotaļ jaukā prezentācija sevī neietvēra. Kā izrādās, plānots atcelt samazinātās PVN likmes - šobrīd konkrēti tūrisma pakalpojumiem un zālēm. Bet rindā kā priekšlikums ir likvidēt šādu pazemināto PVN likmi kā tādu.
Tāpat plānots celt visa veida akcīzes nodokļus, tai skaitā degvielai, kā arī pārtraukt attaisnoto IIN izdevumu atmaksu 25% apmērā no veselības, izglītības izdevumiem. Ir vēl virkne citu ideju, kā paņemt no iedzīvotājiem naudu un likvidēt dažādus atvieglojumus, lai izdotos gadsimta reforma un pašvaldības dabūtu savu pīrāga gabalu, par kuru maksāsim mēs visi.
Saistībā ar veselības aprūpi aptaujas skaidri rāda, ka pacienti lielākoties nevēršas pie ārsta un nesaņem nepieciešamo ārstēšanu tieši augsto izmaksu dēļ. Gandrīz puse iedzīvotāju nevar atļauties sev visas nepieciešamās zāles.
FM laikam to nemaz nav pamanījusi, bet veselības ministre Anda Čakša par šādu situāciju baidās ko teikt un iebilst FM, jo ir cieši iekrampējusies budžeta deficīta 130 miljonos eiro, kurus vēlas un cer saņemt savas ministrijas "caurumu lāpīšanai" ar "liešanu tukšā mucā", ko skaisti nodēvēja par tā saucamajām "veselības reformām"...
Taču Čakša laikam nesaprot, ka, ceļot PVN zālēm, tas gan sadārdzinās kompensējamo medikamentu sarakstu vismaz par 20 miljoniem eiro, gan palielinās izdevumus ārstniecības iestādēm un, protams, pašiem pacientiem. Pieaugot akcīzei degvielai, pieaugs dažādu saimniecisko pakalpojumu cenas, kurus arī izmanto ārstniecības un VM pakļautībā esošās iestādes. Pieaugot minimālajai algai, arī tur būs virkne darbinieku, kam vajadzēs tās pacelt, - un ne tikai mediķi.
Tā nu visi cerētie 130 miljoni izšķīdīs jaunajā nodokļu reformā bez jebkāda lietderīga pienesuma veselības aprūpei (faktiski tāpat kā līdz šim), taču valdība būs mūžīgos draugos ar uzņēmējiem, kas ir stāvā sajūsmā par gaidāmajiem ziedu (peļņas) laikiem.
Kā ziņo Valsts zāļu aģentūra, pērn zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu - 799,24 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu - pieaugums par 10%. Taču netiek sniegta informācija par pārdoto medikamentu apjomu, vai arī tas ir palielinājies, nav arī segmentu analīzes.
Nav noslēpums, ka Latvijā ir dārgākās zāles Baltijā, salīdzinot ar Poliju, cenas ir 1,5-2 reizes augstākas. Latvijā ražotus medikamentus Krievijā var nopirkt 5-7 reizes lētāk, dažus pat 15 reizes lētāk. Periodiski par šo zāļu cenu jautājumu runā sabiedriskie mediji, satraucas deputāti, bet nekāda rīcība neseko, jo Čakša apgalvo, ka viss ir kārtībā un ka neredz šeit problēmas.
Nesen Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā darbu sāka Valts Ābols, kas visu savu apzinīgo mūžu ir strādājis farmācijas biznesā un kura bijušais ilggadējais kolēģis Dins Šmits šobrīd vada lielākā Latvijas zāļu vairumtirgotāja Repharma biznesu. Taču arī tas Čakšai liekas normāli, jo pašas padomniece, skandalozā Alīda Vāne ir strādājusi Recipes paspārnē un, kā runā, labās attiecības ir atjaunojušās.
Pašai Čakšai par savu rīcību un darbu nav nekādas politiskās atbildības, jo vēl līdz šim viņa nav iestājusies nevienā politiskajā partijā. Ir pārsteidzoša ZZS attieksme pret šādu ministru, kas skaļi ir pieteicis nozares reformas, bet vēl šobrīd nevar uzrādīt ne konkrētus plānus, ne arī kādu līdz galam padarītu darbu. Viss ir un esot procesā! Galvenais ir laikus pārlikt un pārbīdīt "reformu" plānotos datumus (pat par gadu desmitiem uz priekšu).
Čakša savā darbā pat necenšas ievērot labas pārvaldības principus un bez konkursa ieceļ kapitālsabiedrību valdēs sev vēlamus cilvēkus. Tādus kā Stradiņu vadītāju Kreicbergu un Vaivaru rehabilitācijas centra valdes locekli Eglīti. Ir dīvaini, ka ZZS neizrāda nekādu interesi par šādu saimniekošanu, jo šāds vadības stils un haoss, kas šobrīd valda veselības aprūpes jomas pārvaldībā, nebeigsies ne ar ko labu.
Šobrīd vakanta ir Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētaja vieta, uz kuru ir izsludināts konkurss, bet medicīnisko jautājumu valdes loceklis pat netiek meklēts. Arī skandālu apvītais Valsts asinsdonoru centrs ir bez vadības.
Liekas, ka atbilstošo sev derīgo un tīkamo kandidātu meklēšana notiek paralēli un ārpus kaut kad iepriekš izsludinātam konkursam. Un tikai pēc tam, kad tāds kandidāts atrasts, tiek formāli atkārtoti izsludināts konkurss, lai steidzami, pat necenšoties līdz galam ievērot konkursa nolikumu, ieceltu amatā šo atrasto kandidātu. Šāda rīcība neveicina pieteikties patiešām plašam kompetentam un profesionālam speciālistu lokam.
Padomus personāliju jautājumos sniedz arī bijušais veselības ministrs Bārzdiņš, kurš taisās būt tilts kolēģiem no reģioniem pretēji VM politikai nodrošināt ar speciālu ES finansējumu speciālistus ārpus Rīgas; ar Bārzdiņa gādību pati Čakša bez jebkādas pieredzes vadībā un menedžmentā savulaik kļuva par valstī vienīgās Bērnu slimnīcas vadītāju.
Laikam jau Čakšai kā nepopulārākajai ZZS ministrei vairs nekas nav jāievēro, jo izcīnītais naudas daudzums nesīs cerības būt atzītai un novērtētai elitāro mediķu acīs. Un kas varbūt labāks par šo! Bet no tā, ka veselības sistēma Latvijā turpinās brukt, cietīs gan pacienti, gan sabiedrība kopumā, - bet tā taču nav slavas zenīta apmirdzētās ministres problēma. Tiesa, vai ZZS ir aizdomājušies par nākamajām vēlēšanām, reitingiem ar šādu savas ministres darbību?
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
