Iesaki rakstu: 
Fotoradaru nozušana no Latvijas ielām un ceļiem līdz ar citiem atļautā braukšanas ātruma regulāriem pārsniedzējiem atviegloti ļauj uzelpot gan Rīgas mēram Nilam Ušakovam, gan no pienākumu pildīšanas atstādinātajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam, - kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie dati, abu lietotās automašīnas fotoradaru funkcionēšanas laikā bieži fiksētas, arī diezgan ievērojami pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu.
Uz Ušakova kā lietotāja vārda CSDD reģistrētas veselas divas automašīnas – 2008. gada izlaiduma Nissan Qashqai un 2010. gada izlaiduma Toyota Land Cruiser. Tieši šai automašīnai ar valsts reģistrācijas numuru pērn gandrīz ik mēnesi reģistrēts kāds fotoradaru fiksēts ātruma pārsniegšanas gadījums.
To nenoliedz arī pats Ušakovs, ar preses pārstāvja starpniecību atzīstot: „2012. gadā privātajai automašīnai ar fotoradariem fiksēti 10 braukšanas ātruma pārsniegšanas gadījumi. Lielākais ātruma pārsniegums ir 30 km/h (fiksētais) jeb 27km/h (faktiskais). Trijos gadījumos sodi ir Ls 30, četros - Ls 10, divos - Ls 5, vienā - Ls 20.”
Ušakova auto, pārkāpjam atļauto ātrumu un apdzīvotā vietā traucoties par ar 77 kilometru ātrumu stundā, fotoradari pērn fiksējuši šādās vietās un laikos (datums, fiksētais ātrums, sods, vieta):
08.09.2012 18:15:32 - 76 km/h – Ls 30,00 - Ādažu novads, autoceļš Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) (A-1), apdzīvota vieta „Baltezers” ( pie kapiem).
02.08.2012 19:01:30 – 107 km/h – Ls 5,00 - Salacgrīvas novads, autoceļš Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) (A-1), 52,5.km.
08.07.2012 17:56:01 - 66 km/h - Ls 10,00 - Rīga, Lielirbes iela pie nama Kalnciema iela Nr.88a.
03.06.2012 14:09:12 – 70 km/h – Ls 10,00 - Rīga, K.Ulmaņa gatve pie nama Nr.101.
15.05.2012 14:24:05 – 74 km/h – Ls 30,00 - Rīga, Krasta iela pie nama Nr.25.
05.05.2012 17:48:00 – 80 km/h – Ls 30,00 - Ādažu novads, autoceļš Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) (A-1) apdzīvota vieta Baltezers, pie kapiem.
30.04.2012 13:28:28 – 115 km/h - 20,00 - Babītes novads, autoceļš Rīga-Ventspils (A-10), 16 km. (virzienā uz Jūrmalu)
29.04.2012 14:12:21 – 112 km/h – Ls 5,00 - Babītes novads, autoceļš Rīga-Ventspils (A-10), 16 km. (virzienā uz Rīgu)
26.12.2011 19:52:57 – 77 km/h - 30,00 - Rīga, Lielirbes iela pie nama Kalnciema iela Nr.88a.
Pietiek rīcībā esošie dati liecina, ka arī oficiāli uz Ventspils brīvostas vārda reģistrētā 2011. gada izlaiduma Audi A8L limuzīna pasažierim pērn ir paticis pabraukāties „ar vējiņu”, - kā zināms, šo automašīnu „darba darīšanās” izmanto Ventspils mērs Lembergs.
Šīs automašīnas ar reģistrācijas numuru HT3609 pērn fotaradaru fiksētie ātruma pārkāpumi ir šādi:
06.09.2012 9:52:23 - 113 km/h - Ls 40,00 - Tukuma novads, autoceļš Rīga-Ventspils (A-10), 84.km.
14.08.2012 16:39:32 - 82 km/h - Ls 30,00 - Jūrmala, Asaru prospekts un Imantas ielas krustojums.
30.07.2012 18:48:10 - 89 km/h - Ls 10,00 - Rīga, Salu tilts (Zaķusala) virzienā uz Pārdaugavu.
17.06.2012 17:50:05 – 125 km/h - Ls 40,00 - Amatas novads, autoceļš Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A-2), 74.km.
17.06.2012 10:08:18 - 68 km/h - Ls 10,00 - Rīga, Lielirbes iela pie nama Kalnciema iela Nr.88a.
10.06.2012 9:34:12 - 86 km/h - Ls 5,00 - Kandavas novads, autoceļš Rīga-Ventspils (A-10), 84.km.
28.05.2012 19:53:59 - 95 km/h - Ls 30,00 - Rīga, K.Ulmaņa gatve pie nama Grenču ielā Nr.3.
22.05.2012 16:17:25 – 118 km/h - Ls 20,00 - Tukuma novads, autoceļš Rīga-Ventspils (A-10), 78,3.km.
20.05.2012 17:50:06 – 106 km/h - Ls 60,00 - Rīga, K.Ulmaņa gatve pie nama Grenču ielā Nr.3.
17.05.2012 10:27:57 – 72 km/h - Ls 10,00 - Rīga, K.Ulmaņa gatve pie nama Nr.101.
05.03.2012 10:10:50 – 91 km/h - Ls 5,00 - Kandavas novads, autoceļš Rīga-Ventspils (A-10), 84.km.
02.03.2012 9:36:53 – 92 km/h – Ls 5,00 - Kandavas novads, autoceļš Rīga-Ventspils (A-10), 84.km.
Atšķirība starp abiem „autodžigitiem” ir tikai tā, ka Ušakovs par pārkāpumiem ir bijis spiests maksāt pats no savas kabatas, turklāt Lembergs, kā jau ziņots, tikai pagājušā gada janvārī uzzināja, kam pieder viņu regulāri vizinošais auto.
Pārsteidzošo jaunumu par Ventspils mēra nezināšanu pagājušā gada janvāra beigās pavēstīja aģentūra LETA, - Lembergs tai bija apgalvojis, ka nezinot ne to, kam pieder šī automašīna, ne to, „kurš maksā par degvielu, kas tiek pildīta šīs automašīnas bākā. Par personīgajiem līdzekļiem Ventspils mērs benzīnu lejot vienīgi tad, kad brauc privātās darīšanās”.
„Jautāts, vai no Ventspils uz Rīgas apgabaltiesu viņš diendienā braukā kā privātpersona vai amatpersona, Lembergs atbildēja, ka galvaspilsētā viņam tāpat esot virkne citu darīšanu kā amatpersonai un tiesa neesot vienīgais iemesls, kādēļ jāmēro tālais ceļš uz Rīgu,” piebilda LETA.
Taču, kā rāda publisko datu bāzu informācija, Lembergam kā labam saimniekam būtu vajadzējis tīri labi zināt, kam pieder viņu vizinošais aptuveni 150 tūkstošus eiro vērtais limuzīns ar 6,3 litru motoru un 500 zirgspēku jaudu, - galu galā tieši Lembergu Ventspils dome nozīmējusi par vienu no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļiem: par pūlēm šajā postenī viņam 2011. gada decembrī samaksāti 1775,55 lati.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Ventspils brīvostas pārvalde, kas pagājušajā rudenī uzskatījusi par nepieciešamu iegādāties šādu braucamo, ir izpildinstitūcija, kuras departamentu pārziņā ir šādas funkcijas - navigācijas kanālu uzturēšana, navigācijas drošība, hidrotehnisko būvju uzturēšana, ostas maksu iekasēšana, ostas un vides aizsardzības noteikumu ievērošanas nodrošināšana, brīvās zonas darbības licenču izdošana. Smagos noziegumos apsūdzētu brīvostas valdes locekļu vadāšana uz tiesas sēdēm gan šo funkciju vidū nav atrodama.
Interesanti, ka Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā nav atrodami dati par to, ka Ventspils brīvostas pārvalde būtu rīkojusi iepirkumu šāda dārga automobiļa iegādei.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
