Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz Pietiek rakstīto par gadījumiem, kad vecāki izmanto likuma „robu”, lai apietu ierobežojumu strādājošajiem vecākiem pabalstu par bērna kopšanas atvaļinājumu saņemt tikai 50% apmērā, Labklājības ministrija (LM) līdz 1. martam precizēs normu likumā "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012. gadam”. Par šo problēmu otrdien sasauktajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklājās, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) ir grūtības ar likuma normu tulkošanu un tā šo ierobežojumu nepiemēro visiem strādājošajiem vecākiem.
Pietiek jau rakstīja, ka budžeta taupības nolūkos 2009. gadā tika grozīts likums par vecāku pabalsta jeb tā dēvēto māmiņu algu izmaksu strādājošiem vecākiem, nosakot, ka viņiem pienākas vien puse no pabalsta. Taču likuma pantu formulējums paredzēja iespēju turpināt saņemt pilnu pabalstu un strādāt, vien dažas dienas mēnesī noformējot bērna kopšanas atvaļinājumu. „Manipulatori un shēmotāji” – tā par vecākiem, kuri šādi interpretējuši likuma normu, otrdien Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica atbildīgās Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. Ar vienu no šādiem vecākiem Allu Babkinu VSAA sākusi tiesāšanos par 5,5 tūkstošu latu pārmaksātā pabalsta atmaksāšanu valsts budžetā.
Likuma panti, kas radījuši jucekli un pārpratumus, noteic: laika periodā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 2. maijam personai, kura bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto vecāku pabalstu izmaksā 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra ar nākamā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā persona sākusi gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Vecāku pabalsta izmaksu šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā pārtrauc ar nākamā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā persona pārtraukusi gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.
Vecāki, kuri likuma normu tulkojuši burtiski, lai apietu šo ierobežojumu un saņemtu pabalstu pilnā apmērā, izdomājuši shēmu: mēneša pēdējā dienā doties bērna kopšanas atvaļinājumā (likums atļauj to izmantot, līdz bērns sasniedzis astoņu gadu vecumu, un neliedz to izmantot pa daļām), bet jau nākamā mēneša sākumā atsākt strādāt, bet mēneša beigās atkal doties atvaļinājumā. Līdz ar to pēc likuma pabalsts jau ar nākamā mēneša pirmo datumu jāizmaksā pilnā apmērā. To, ka patiesībā strādājošie vecāki pabalstu saņem pilnā apmērā, VSAA pamanīja tikai pēc gada. Un sekoja prasība pārmaksāto atmaksāt. VSAA direktora vietniece Maija Groduma otrdien Sociālo un darba lietu komisijā atzina, ka aģentūras datorprogramma, kas analizē no Valsts ieņēmumu dienesta un tālāk no darba devējiem saņemtos datus, nav spējusi automātiski reaģēt un, pēc VSAA domām, nelikumīgi saņemtie pabalsti atklāti tikai krietni vēlāk pēc manuālas pārbaudes.
VSAA amatpersona nespēja sniegt informāciju, cik vecāku un par kādām summām šādā veidā apgājuši pabalsta saņemšanas ierobežojumus. Komisijas sēdē no citiem uzaicinātajiem izskanēja personiskajā pieredzē balstīta, oficiāli neapliecināta informācija, ka VSAA šo likuma normu interpretē pretrunīgi – vieniem vecākiem pabalsta pārmaksa nav konstatēta, citiem tā fiksēta uzreiz, pirms vēl iekrājusies liela summa. Tādēļ Sociālo un darba lietu komisija VSAA uzdeva izstrādāt iekšējo normatīvo aktu, lai noteiktu vienotu rīcības kārtību gadījumos, kad konstatēta pabalsta pārmaksa. Saeimas Juridiskais birojs savukārt pauž neizpratni, kādēļ LM tik ilgi nav vērsusies parlamentā, lai precizētu likuma normu, par kuru ir redzams, ka tās piemērošana rada problēmas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
