Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ieņēmumu dienestā ar publiskojamajām valsts amatpersonu deklarācijām valda haoss un neizdarība: to vēl reizi apliecina fakts, ka tikai pēc pusotra mēneša (bet varbūt tikai pēc Pietiek atgādinājuma vēl mēnesi vēlāk) VID „pamanījis”, ka no sava iepriekšējā amata aizrotētais skandalozais VID darbinieks Kaspars Bunkus (attēlā) ir „piemirsis” laikus iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, - kaut tieši VID ir tas, kas šo deklarāciju datu bāzi administrē.

Bunkus brāļi, no kuriem zināmākie ir advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus un pērn no amata „aizrotētais” VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus, pagājušajā gadā bieži tika pieminēti kā veiksmīga ģimenes biznesa paraugs.

Taču šogad līdz pat maija beigām, raugoties uz VID publisko datu bāzi, radās priekšstats, ka Kaspars Bunkus no VID darbinieku rindām ir vienkārši izčibējis, - nebija ne ikgadējās amatpersonas deklarācijas, kas bija jāiesniedz līdz marta beigām, ne arī deklarācijas, kas būtu jāiesniedz, ja darbinieks būtu izlēmis šķirties no darba VID.

Kad jūnija sākumā Pietiek pārstāvis vērsās ar jautājumiem VID, šī iestāde atzina, ka Bunkus patiešām divus mēnešus „piemirsis” iesniegt amatpersonas deklarāciju. Tiesa, nekādu sodu par šo „aizmāršību” Bunkus, kuru pašlaik no iespējamām nepatikšanām sargā atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā, nav saņēmis.

Oficiāli VID apgalvoja, ka jau 16. maijā – tātad „tikai” pusotru mēnesi pēc deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām esot pieņemts lēmums „uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret K.Bunkusu par Latvijas APK 166.27 pantā paredzēto pārkāpumu, t.i. par kārtējās valsts amatpersonas deklarācijas par 2016.gadu neiesniegšanu noteiktā termiņā”.

„Informējam, ka VID ir pienākums par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību, ievietojot informāciju institūcijas mājaslapā vietnē, atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31.panta pirmajā daļā noteiktajam, tādējādi pēc administratīvās  lietas izskatīšanas informācija par pieņemto lēmumu būs publiski pieejama VID mājaslapā,” skaidro VID.

Interesanti, ka jau kopš pagājušā gada maija Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs „savas kompetences ietvaros”pārbauda kādu Pietiek saņemtu un publicētu lasītāja vēstuli saistībā ar Bunkus brāļiem. Par pārbaudes rezultātiem nekas nav ziņots, tāpēc publicējam šo vēstuli vēlreiz:

„Esmu bijušais zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus biroja darbinieks. Vēlos pateikties par jūsu darbu kopumā, gan par aizdomīgo faktu izcelšanu konkrēti par brāļiem Bunkus. Tas, ko esat atspoguļojuši 16.10.2015 rakstā par maksātnespējas administratoru M. Bunkus un viņa brāli K. Bunkus, ir patiesība.

Viņi aktīvi darbojas roku rokā, lai M. Bunkusam bizness ietu raiti, K. Bunkus amats tiek izmantots, cik iespējams naudas pelnīšanai, savtīgos nolūkos. Kā kādā komentārā pamatoti bija atzīmēts, M. Bunkus savu turību ieguvis, kārtojot lietas priekš uzņēmumiem ar sava brāļa, VID amatpersonas starpniecību. M. Bunkus biroja pamatdarbība ir balstīta tikai tam.

K. Bunkus regulāri ir M. Bunkus birojā un dod rīkojumus biroja darbiniekiem par atsevišķu maksātnespējas lietu virzību. Tāpat, kopīgi tiek realizētas banālas shēmas ar plauktiņfirmu izmantošanu un fiktīvu amatpersonu dalību PVN izkrāpšanā no valsts. Ieskaitot jau zināmo Aivaru Lāci, L.Čuprinsku, u. c.

Tāpat šīs shēmas tiek piedāvātas un izstrādātas priekš M.Bunkus klientiem, - tā sauktā "restrukturizācija" un "kontrolētā maksātnespēja", kad uzņēmums tiek izvilkts jaunā kvalitātē, valstij atstājot nevajadzīgos simtu tūkstošu nodokļu parādus, kurus, protams, valsts nevar atgūt.

Maksātnespējas procesa "kontrolētības" panākšanai tiek izmantota sistēmas nepilnība, un nepieciešamie maksātnespējas pieteikumi tiesā tiek iesniegti tad, kad droši tiks iecelts savējais mn administrators.

2015.gada sākumā KNAB radās jautājumi par abu brāļu mijiedarbību un iespējamo interešu konfliktu. Tomēr, kaut kādā veidā tas kļuva zināms abiem Bunkusiem un M. Bunkus birojs aktīvi rakstīja atzinumu KNAB vietā, kur, protams, tika secināts, ka tajā situācijā interešu konflikta nav. Atzinums (uz 5-6 lapām) tika nodots KNAB, kas to jau uzdeva par savu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...