Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālās apvienības frakcija ceturtdienas agrā rītā pēc tikšanās ar finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) apsolījusi tomēr atbalstīt Eiropas Savienības (ES) jaunā Fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanu Saeimā otrajā lasījumā - ar nosacījumu, ja nākamā gada valsts budžetā kultūras jomai, par kuru politiski atbild Nacionālā apvienība, tiks piešķirts papildu finansējums. Solījums arī tika pildīts, un ceturtdien Saeima jauno līgumu atbalstīja.

Lai gan pēdējās nedēļās lielākā kaulēšanās par atbalstu tā dēvētā Eiropas Savienības jaunā fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanai Saeimā noritējusi starp premjera partiju Vienotība un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), līguma pieņemšanu otrajā lasījumā ceturtdien varēja izšķirt tieši koalīcijas partnera - Nacionālās apvienības frakcijas 14 deputātu balsis.

Finanšu ministrs Vilks, kurš pie Nacionālās apvienības devās, jo premjers Valdis Dombrovskis atrodas komandējumā ārvalstīs, Pietiek atzina, ka koalīcijas partneris nav varējis sniegt konkrētus aprēķinus par kultūras sfērai nepieciešamo papildu naudu. Tomēr Vilks esot apstiprinājis, ka tādām vajadzībām kā Dziesmu svētku sarīkošana nākamgad utml. budžeta sastādīšanas gaitā tiks pievērsta īpaša labvēlība.

Vilkam pēc sarunas ar Nacionālās apvienības frakciju bija radies iespaids, ka 14 tās deputātu balsis Fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanai šorīt būs, un to pēc tam publiski apstiprināja arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Sarunā ar Nacionālo apvienību piedalījās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) un Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

Vilks arī informēja, ka premjers Dombrovskis trešdienas vakarā neformālā sarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli guvis apstiprinājumu, ka pat par spīti Francijas iebildēm par Fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju esošajā redakcijā Latvijai to pēc pieņemšanas nevajadzēs akceptēt vēlreiz jau grozītu. Tieši šīs bažas, nevis vēlme izkaulēt papildu finansējumu kultūrai, piedraudot "noraut" ceturtdienas alsojumu Saeimā, bija Nacionālās apvienības trešdienas vakarā formāli minētais iemesls pēkšņajai nostājas maiņai.

Eiropas valstu līderu nefrmālajās sarunās trešdienas vakarā panākta vienošanās, ka Francijas vēlme līgumu papildināt ar ekonomiskās izaugsmes sadaļu tiks iestrādāta, pieņemot papildu protokolu pie līguma. Vilks nevarēja precīzi pateikt, vai Latvijai šādu protokolu nāktos īpaši akceptēt Saeimā, bet pat, ja tā būšot, viņš tur nesaskatot problēmu.

Nacionālās apvienības frakcijas sēde trešdien turpinājās līdz pulksten 20 un beidzās bez lēmuma pieņemšanas. Tas tika atlikts uz ceturtdienas agru rītu frakcijas ārkārtas sēdē pēc sazvanīšanās ar premjeru Valdi Dombrovski.

Viens no Nacionālās apvienības Visu Latvijai-TB/LNNK līderiem Roberts Zīle Pietiek trešdien, balsojuma priekšvakarā apstiprināja: frakcija gaida no premjera Valda Dombrovska (Vienotība) apstiprinājumu, ka Latvija, pasteidzoties ar jaunā līguma ratifikāciju, "nenonāks muļķa lomā", ja tuvākajos mēnešos tas negūs citu ES dalībvalstu atbalstu un mūsu Saeimai nāksies ar grūtībā pieņemto līgumu grozīt un pieņemt atkārtoti. "Zinu, ka premjeram šovakar ir neformāla tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kurā viņš šos jautājumus var noskaidrot,"  atsaucoties uz valdības vadītāja dalību trešdien Baltijas jūras valstu samitā Štrālzundē (Vācijā), teica Zīle.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars Pietiek atzina, ka trešdienas pēcpusdienā sazvanījies ar Vācijā esošo premjeru un skaidrojis partijas bažas, pretī saņemot solījumu vakarā neformālās konsultācijās ar Merkeli noskaidrot fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanas izredzes citās ES valstīs šajā redakcijā. Ceturtdienas rītā Dzintaram bija plānota atkārtota sazvanīšanās ar Dombrovski, kurā premjers informēs par neformalo konsultāciju rezultātiem, un Nacionālā apvienība agrā rītā pirms Saeimas sēdes frakcijas ārkārtas sēdē izlems, vai balsot par. "Francijas jaunais prezidents ir licis saprast, ka viņa valsts šo līgumu esošajā redakcijā neatbalstīs, Vācija un Itālija to sola parakstīt jūnijā. Var izrādīties, ka Latvijai pie šādas steigas nāksies līgumu grozīt un pieņemt vēlreiz,"  Nacionālās apvienības pēkšņo svārstību skaidroja Dzintars.

Viņš tā arī nesniedza konkrētu atbildi, vai Nacionālā apvienība varētu nobalsot pret līguma pieņemšanu otrajā lasījumā. "Es nedomāju, ka būtu jāmaina viedoklis starp pirmo un otro lasījumu, tomēr mūsu apvienība visticamāk publiski paudīs cerību, ka "premjers zina, ko dara","  teica Zīle.

Politikas kuluāros izskan spekulācijas, ka Nacionālās apvienības nostāja par fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanu varētu būt mainījusies saspēlē ar ZZS, kura pēdējās nedēļās pārāk izgaismojusies ar politisko tirgu par "dividendēm"  no šī balsojuma. Izskan spekulācijas, ka Nacionālās apvienības "tēvzemiešu" spārns konsultācijās ar ZZS "patronu" Aivaru Lembergu vienojušies šī līguma pieņemšanu pagaidām "iesaldēt" ar savām rokām. Zīle, izdzirdot par šādām kuluāru runām, skaļi smējās. "Kādas muļķības! Mums nav nekādas vienošanās ar Ventspili. Lemberga rokas te nav,"  apgalvoja Zīle. Arī Dzintars šīs spekulācijas noliedza. "Tas ir smieklīgi. Varu apgalvot, ka 90% Nacionālās apvienības biedru Lembergu nav redzējuši klātienē," teica Dzintars.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...