Pēc stratēģiskās attīstības padomnieka Vējonis ticis arī pie stratēģiskās attīstības konsultantes par 1500 eiro mēnesī
PIETIEK01.02.2018.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Pēc stratēģiskās attīstības padomnieka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ievajadzējies arī stratēģiskās attīstības konsultantes, - jau tradicionāli paklusām par Valsts prezidenta kancelejas Funkciju nodrošinājuma nodaļas konsultanti stratēģiskās attīstības jautājumos ar 1502 eiro mēneša atalgojumu novembra beigās ir kļuvusi Zane Ozola.
Vējoņa kanceleja pagaidām nav vēlējusies sniegt atbildes uz jautājumu, kāda kancelejai vai pašreizējam Valsts prezidentam ir bijusi bija vajadzība pēc Funkciju nodrošinājuma nodaļas konsultanta stratēģiskās attīstības jautājumos, kādas funkcijas veic šāds konsultants un ar ko šīs funkcijas atšķiras no valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos funkcijām.
Kā zināms, decembra vidū atklājās, ka jau kopš augusta beigām par Vējoņa „slepenpadomnieku” ir kļuvis neveiksmīgs reklāmas jomas uzņēmējs Zigurds Zaķis, kurš pēdējos trīs mēnešus valsts galvam dod padomus „stratēģiskās attīstības jautājumos”.
„Uzaicināto cilvēku sarakstu mēs parasti nepubliskojam,” – tā Valsts prezidenta preses padomnieks, iepriekš Latvijas radio vadītāja amatu zaudējušais Jānis Siksnis novembra vidū medijiem skaidroja, kāpēc Valsts prezidenta kanceleja nevēlas atklāt visus tos cilvēkus, kas ielūgti uz prezidenta rīkoto pieņemšanu par godu valsts svētkiem.
Taču, kad pēc oficiāla informācijas pieprasījuma iesniegšanas saraksts tika saņemts, kļūst skaidrāki iemesli, kāpēc prezidenta kanceleja nav vēlējusies to publiskot. Viens no šiem iemesliem – sarakstā bija fiksēts jaunpieņemts nozīmīgs kancelejas darbinieks, kura pieņemšanu darbā Valsts prezidenta kanceleja nav vēlējusies atklāt sabiedrībai.
Lai gan Valsts prezidenta mājas lapā Zaķa vārds un amats tobrīd vēl nebija atrodams, valsts svētku ielūgto personu sarakstā Saeimas deputāta Dzintara Zaķa brālis bija minēts kā Valsts prezidenta „padomnieks stratēģiskās attīstības jautājumos”. Turklāt padomus par „stratēģisko attīstību” viņš Vējonim, kā izrādījās, deva jau vairāk nekā trīs mēnešus: kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publisko datu bāze, prezidenta „slepenpadomnieka” amatā Zaķis bija stājies jau pagājušā gada 30. augustā.
Par jaunās stratēģiskās attīstības jautājumu konsultantes iepriekšējo pieredzi Vējoņa kanceleja neko neatklāj, taču, spriežot pēc VID datu bāzes ziņām, viņa varētu būt pārnākusi darbā uz kanceleju no Valsts kontroles.
Interesanti, ka kā Valsts kontroles preses pārstāve Zane Ozola pagājušā gada sākumā medijiem komentēja „piemaksu dzīres” Vējoņa kancelejā, norādot, ka likums ļauj “valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem piešķirt naudas balvas, maksāt prēmijas, kā arī maksāt dažādas piemaksas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
