Pensiju samazināšana – stūrakmens noklusētās 2012.gada budžeta konsolidācijas aprisēs
B. Rulle15.03.2011.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Lai arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) noraidījis intervijā laikrakstam Vesti segodņa teikto par nākamgad sagaidāmo pensiju samazināšanu, vairāki ar valdību cieši saistīti avoti Pietiek atzinuši, ka pensiju samazināšana vismaz līdz 10% un pensiju piemaksu koriģēšana ir viens no 2012.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem, kas gada sākumā iekļauti pagaidām sabiedrībai noklusētajā nākamā gada budžeta veidošanas plānā.
„Sociālajam budžetam šogad, veicot 2011.gada budžeta grozījumus neviens klāt neķersies, taču ir it kā norunāts, ka diskusija par to ir jārosina un ka pensiju samazināšana maksimums par 10% un pensiju piemaksas sistēmas pārskatīšana ir viens no 2012.gada budžeta konsolidācijas stūrakmeņiem,” Pietiek atzina valdībai tuvs avots, kas nevēlējās viedokli paust publiski.
Tiesa, teikt, ka valdības koalīcijā panākta „nerakstīta”, bet dzelžaina vienošanās, nevarot. Par to, ka bez sociālā budžeta un pensiju izdevumu apcirpšanas valdībai, veidojot 2012.gada budžetu, neizdosies iztikt, koalīcijā ticis runāts, taču stingra piekrišana no partneriem - apvienības Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - par to neesot saņemta.
Pēc optimistiskākajām prognozēm, 2012.gada budžetā valdībai būs jāpanāk vēl vismaz aptuveni 200 miljonu latu liela budžeta deficīta konsolidācija. Oficiāli līdz šim nav paziņots 2012.gada budžeta konsolidācijas apjoms. Iepriekš izskanēja, ka nākamā gada budžetā konsolidācijas apmērs varētu veidot 250 līdz 310 miljonus latu, tomēr Finanšu ministrija paudusi, ka, visticamāk, reāli nāksies samazināt mazāk.
Neatkarīgi no tā, vai 2012.gada budžetā valdībai vajadzēs konsolidēt vairāk nekā 200 miljonus latu vai mazāk, sociālā budžeta tēriņu un ar tiem saistītā pensiju apcirpšana ir viens no reālākajiem izdevumu samazināšanas piedāvājumiem. Tas ir tāpēc, ka pensiju samazināšana līdz 10% un pensiju piemaksu sistēmas pārskatīšana budžeta izdevumos ļauj ietaupīt lielu un skaidri aplēšamu summu, kas veido ap 100 - 120 miljonus latu gadā.
Kā otrs 2012.gada budžeta veidošanas stūrakmens tiek minētas tā sauktās strukturālās reformas veselības aprūpes un izglītības sistēmās, uzsvaru liekot uz valsts budžeta finansējuma pārskatīšanu augstskolām un no budžeta finansētām studiju programmām, kas vairākās augstskolās pārklājas.
Saistībā ar 2012.gada budžeta veidošanu un nepieciešamo konsolidāciju valdībai tuvās aprindās neoficiāli netiek izslēgta arī dažu nodokļu, tai skaitā PVN celšana par vēl vienu procentu - līdz 23%. Kuluāros izskan, ka PVN palielināšana tiktu pamatota kā viens no valdības pasākumiem pieaugošās inflācijas mazināšanā.
2012.gada budžeta konsolidāciju paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem un Latvijas apņemšanās pārskatāmā laikā samazināt budžeta deficītu līdz Māstrihtas kritērijiem, lai 2014.gadā varētu pretendēt uz iestāšanos eiro zonā. Budžeta deficīta samazināšana ir svarīga, lai valsts ilgstoši nedzīvotu ar lielu parādu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
