Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāatzīstas, ka pirms trim gadiem biju viens no tiem, kas bija skeptiski par toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera slaveno rīkojumu Nr.2 par Saeimas atlaišanu (skat. Diena 8.06.2011.). Vēl vairāk - ignorēju arī referendumu par Saeimas atlaišanu, kā arī prognozēju, ka vairākuma cerības par to, ka situācija tūlīt radikāli mainīsies, ir nevietā.

Toreiz bija pārmetumi, ka es aizstāvot „vecās” partijas, nevēloties pārmaiņas, man pietrūkstot optimisma utt. Tā nu gan nebija patiesība, jo es tiešām biju un joprojām esmu pārliecināts, ka pārmaiņas ir nepieciešamas.

Tā ir šodienas realitāte, ka ļoti daudziem cilvēkiem, tajā skaitā tādiem, kas interesējas par politiku un pat tajā labi orientējas, nav, par ko balsot, un viņi arī nebalso – neiet uz vēlēšanām, aiziet, taču urnā iemet tukšu aploksni, dīvainā protestā balso par Saskaņas centru vai kādu no sīkpartijām, par kurām ir pilnīgi droši, ka tās nepārvarēs procentu barjeru.

Viņus ir veltīgi pirms katrām vēlēšanām aicināt nākt un balsot par „lielajām” un „latviskajām” partijām vai biedēt ar „Krievi nāk!” un komunisma atgriešanos. Viņi apskatās sarakstus un secina – nē, es tomēr nespēju! Viņiem patiešām nav, no kā izvēlēties.

Protams, situāciju varētu mainīt jaunas, perspektīvas, spēcīgas partijas izveidošana, kurā būtu - nu, labi, ne ģeniāli vai gudri un supergodīgi, bet vairākumā vienkārši normāli, atpazīstami kandidāti.

Taču tādas nav, un arī diemžēl - patiešām, no visas sirds diemžēl - patlaban jaunie veidojumi ir pat šļauganāki par Reformu partiju, kāda tā bija 2011. gadā. Pat, ja kāds negaidīti pārvarēs piecu procentu barjeru, tam gluži vienkārši savas niecīgās ietekmes dēļ nebūs iespēju veidot tradicionāli solīto „jauno politiku” – atliks iespēja ar "zelta" vai citas krāsas "akciju" piedalīties vecajā vai aiziet pa Reformu partijas iemīto taku.

Žēl, ka tā. Gribējās to jauno un spējīgo spēku. Taču, ļoti gribot, tik un tā nebūtu ieteicams pazaudēt realitātes izjūtu un iedomāties, ka kādam izdosies pierādīt, ka ar diegiem tomēr var sanākt aršana. Latvijas politikā pašlaik nav jaunu līderu, kuri ne tikai spētu iekarot vēlētāju uzticību, bet pēc tam arī darboties krietni kvalitatīvāk nekā bijušie un pašreizējie politiķi.

Vēl vairāk, tiem, kas veido jaunās partijas, izskatās, nav arī izpratnes, ka partijas būvēšana tomēr ir piņķerīgs, pietiekami grūts process, kurā jaunu, nekur neredzētu recepti atrast diezin vai izdosies. Izskatās, ka daži nemaz nezina, ka partijas nebūvējas pašas no sevis un arī bieža demokrātijas piesaukšana šo būvprocesu neefektivizē, ka ne tikai oligarhiskas, bet arī demokrātiskas partijas ir jāveido mērķtiecīgi.

Nav arī nemaz tik daudz cilvēku, kas būtu gatavi ar pilnu krūti mesties politikā. Šī sfēra talantīgiem cilvēkiem, kas sevi var realizēt citur, patlaban nav ne interesanta, ne prestiža, ne ienesīga (ja vien kāds neplāno gūt nelikumīgus ienākumus), ne perspektīva. Tikai ar patriotismu arī vairs neiesaistīsi, barikādes un Atmoda tomēr ir pagātnē.

Tā nu mēs redzam, ka ne tikai vecajās Saeimas partijās, ne tikai Repšes un Šlesera jaunajos vecajos sarakstos, bet arī jaunpartijās ir daudz politikā gadiem zināmu vārdu un jau redzētu seju. Tikai viņi lielākoties līdz šim bijuši tik nemanāmi, ka plašākām masām tā arī palikuši nezināmi. Taču tieši viņi ikreiz, kad tiek dibināta jauna partija, ir gatavi veidot „demokrātisko kodolu”.

Tāpēc arī Latvijas politikā ir tā, kā ir, un ar to acīmredzot nāksies dzīvot nākamos četrus gadus. Jā, protams, tas ir pesimistiski, taču rozā brilles netuvinātu labāku rezultātu.

Vēlos tikai atgādināt, ka vēlēšanas nav vienīgā svira, ar kuru iespējams ietekmēt politiķus. Taču, ja sabiedrība vēlēšanu starplaikos ir kūtra un vienā mierā noskatās, kā politiķi atļaujas izgāzt vienu vilcienu iepirkuma konkursu, pēc tam nākamo izgāž vēl stulbāk un skaļāk, noguļ to, ka Liepājas Metalurgs iet uz grunti, bet viņiem par to „nekas nav”, turklāt vienā mierā tiek ļauts kaut ko bubināt par veiksmes stāstu, tad nekādas vēlēšanas nudien neko nevar mainīt.

 * SIA ”P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” projektu direktors

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...