Iesaki rakstu: 
Trešdien par jauno Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdi atbilstoši Pietiek jau sestdien ziņotajam kļuva ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) cieši saistītais Arnis Luhse. Savukārt lidostas vadītāja krēslu atstāja par bijušā satiksmes ministra Šlesera protažē dēvētais, eksministrs Krišjānis Peters, kurš sarunā ar Pietiek uzsvēra, ka lidostas vadības maiņa viņu nepārsteidz, jo „vēlēšanās uzvarējušās partijas valsts pārvaldītājās kapitālsabiedrības vēlas redzēt savus cilvēkus.”
Peters un pārējā lidosta valde trešdien tika atlaista, noslēdzot savstarpēju vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un saskaņā ar likumu paredzot arī kompensāciju par darba zaudēšanu divu mēnešalgu apmērā.
Šodien [trešdien] lidostas Rīga vadībā tikāt nomainīts ar ZZS pietuvināto Luhsi. Kā vērtējat straujās izmaiņas lidostas valdē?
Politiskā situācija ir mainījusies, mēs redzam to, ka līdz ar katrām vēlēšanām arī valsts kā akcionārs nomaina valsts kapitālsabiedrību vadību.
Galu galā, mēs to varam saukt, kā gribam, bet Latvija ir parlamentāra republika, un tam ir pakārtots arī tas, ka parlaments ievēl ministrus, kuri ir atbildīgi par attiecīgās ministrijas pārraudzībā esošajām sabiedrībām. Attiecīgi šajā gadījumā lidostas valdē tiek iecelti tie cilvēki, kurus ministrs kā akcionāra pārstāvis redz par vēlamiem.
Es patiesībā šo situāciju, lai gan varbūt man vajadzētu būt aizvainotam, vērtēju kā normālu.
Vai, jūsuprāt, šis gadījums pārkāpj valdības kodola, Vienotības politiķu līdz šim deklarēto, ka valsts kapitālsabiedrība vadībā, valdēs jābūt profesionāļiem, nevis ar valdošām partijām cieši saistītiem cilvēkiem, par kādu uzskatīja jūs un kāds ir jaunais lidostas šefs Luhse?
Nu, man ir grūti par to runāt. Es pēdējos četrus gadus tiešām neesmu bijis politikā. Es nevaru komentēt to, vai Vienotība, valdošā koalīcija seko saviem deklarētajiem principiem par to, kādiem jābūt valsts kapitālsabiedrību vadītājiem.
Es saprotu un rēķinos ar to, ka pēc katrām vēlēšanām tajās uzvarējušās partijas, valdošā koalīcija valsts pārvaldītajās kapitālsabiedrībās vēlas redzēt savus cilvēkus.
Domāju arī, ka būtu beidzot laiks to godīgi atzīt, nevis māžoties ar kaut kādiem konkursiem un tā tālāk. Būtu laiks beidzot atzīt, to, ka tās partijas, kurām ir pietiekami liela ietekme valdībā, arī īsteno savu politiku valsts uzņēmumos.
Rietumos tas tiek atzīst publiski, pie mums tas tiek slēpts un īstenots caur kaut kādiem konkursiem un skaidrošanu sabiedrībai.
Vai trešdien sapratāt, kas ir SM pārmetumi jums kā lidostas valdes priekšsēdim un lidostas valdei?
Nekādus pārmetumus - ne rakstiskus, ne mutiskus - no ministrijas neesmu saņēmis. To, ka šonedēļ tikšu atlaists, uzzināju no medijiem pagājušo sestdien. Pirms tam biju ticies ar ministru Auguli, un mēs runājām par lidostas attīstību, un nekādus pārmetumus vai mājienu tad nesaņēmu.
No SM izskanējis, ka viens no būtiskākajiem pārmetumiem jums ir nespēja ilgstoši atrisināt strīdu ar airBaltic par lidostas nodevu maksājumiem un aptuveni 2,5 miljonu latu lielo airBaltic parādu lidostai. Kāda stadijā šo jautājumu šobrīd Luhse pārņems?
Mums airBaltic ir bijuši vismaz seši mierizlīguma piedāvājumi par parādu atmaksu. Ne uz vienu no tiem lidosta līdz šim nav saņēmusi pozitīvu atbildi.
Ir bijuši parakstīti divi mierizlīgumi, kuri no airBaltic puses netiek ievēroti. Līdz ar to Luhses kungam šī parāda lieta tiek nodota kā balta lapa.
Kāds bija pēdējais mierizlīguma piedāvājums, summa, kuru lidosta piedāvāja airBaltic samaksāt?
Nē, to es nevaru atbildēt. Tās ir divu komercsabiedrību attiecības.
Jums pārmesta arī kavēšanās ar lidostas modernizācijas, jaunā termināļa projekta īstenošanu.
Ir bijuši vairāki projekti. Tagad pēdējais juridiskais dokuments faktiski ir MK pieņemtais lēmums par to, ka tiek būvēts jauns termināls un ka tiek veidotas attiecības ar airBaltic. Līgumu starp lidostu un airBaltic, lai tas stātos spēkā, vajadzēja nodot Konkurences padomei, bet Konkurences padomei līgums nav nodots, jo mums bija domstarpības ar airBaltic.
Vai ir tā, ka airBaltic nekaunīgi izmanto savu nosacīti dominējošo stāvokli lidostā Rīga? Cik ticami ir, ka tagad ZZS „krusttēvs” Lembergs, nevis ministrs Augulis vai Luhse ņems šīs lidostas un airBaltic lietas savā pārraudzībā?
Es nekomentēšu.
Ko tagad darīsiet?
Ziemsvētku un Jaunu gadu pavadījuši ģimenes lokā un tad skatīšos, ko darīt. Neesmu nopelnījis valsts darbā miljonus, lai tagad varētu atpūsties.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
