Pieķerta pie rokas „viltus ziņu” radīšanā, Latvijas radio korespondente izmelojas un aizbēg no atbilžu sniegšanas
PIETIEK26.03.2018.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Zudušas cerības, ka Latvijas radio korespondente Vita Anstrate tomēr varētu sniegt skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ viņa savā manipulatīvajā sižetā par „sisto un pazemoto” bijušo Līkumu bāreņu nama audzēkni Aivi Berģi nolēma klausītājiem noklusēt to, ka viņš ir tiesāts par Sarkanā Krusta mītnes apzagšanu un dedzināšanu un ka viņš ir turēts aizdomās arī par seksuālu vardarbību pret citu, rīcībnespējīgu puisi. Pati korespondente no atbilžu sniegšanas aizbēga, un klusē arī Latvijas radio sabiedrisko attiecību nodaļa.
Latvijas sabiedriskā medija interneta mājas lapā vēl joprojām ir atrodams ar pagājušā gada 17. oktobri datēts „cilvēkstāsts”, kurā radio korespondente V. Anstrate bija uzklausījusi vienu vienīgu cilvēku un ļāvusi viņam brīvi izteikties ēterā. Pretēji viņas pārstāvētās Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas kodeksam sižetā nav arī kodeksā pieprasītās „viedokļu daudzveidības”.
Šis uzklausītais bija kādreizējais Līkumu audzēknis, tagad 22 gadus vecais A. Berģis, kuram sabiedriskais radio bija devis faktiski neierobežotas iespējas izteikties par nu jau bijušo bērnunama vadītāju un par „vairākām vardarbīgām un pazemojošām epizodēm”, kuru dēļ viņam esot „joprojām nepieciešama regulāra psihologa palīdzība”.
Sabiedriskā radio korespondente nebija pat mēģinājusi piemeklēt kādu citu viedokli, tā vietā paļaujoties uz sarunas biedra pārliecinošo stāstījumu. Turklāt pēc tam izrādījās, ka runa ir nevis par vienkāršu nolaidību, bet par apzinātu manipulāciju, - ziņas par A. Berģa sodāmību un aizdomās turētā statusu seksuālas izmantošanas kriminālprocesā sabiedriskais radio saviem klausītājiem bija vienkārši noklusējis.
Jaunā Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne neatbildēja uz viņai uzdoto jautājumu - kā tieši sabiedriskā radio darbinieki atbildīgi un profesionāli pārliecinās, ka ar viņiem netiek manipulēts un ka viņi paši nekļūst par manipulāciju līdzdalībniekiem.
Tā vietā Latvijas Radio formāli pavēstīja, ka „Latvijas Radio žurnālisti plāno un rada saturu atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, balstoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, likumu „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” u. c. normatīvajiem aktiem, ievērojot Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodeksu, kā arī vispārpieņemtās profesionālās un uzvedības normas”.
Savukārt Pietiek saruna ar V. Anstrati noritēja šādi (Pietiek rīcībā ir arī sarunas audioieraksts):
- Vai jūs bijāt informēta, ka Aivis Berģis ir notiesāts par Sarkanā Krusta mītnes apzagšanu un dedzināšanu?
- Es taču jau atbildēju jūsu kolēģim.
- Manam kolēģim?
- Lapsas kungam. Galu galā tas radio jājautā, es nevaru runāt.
- Bet es jautāju par to, ko jūs zinājāt, nevis radio zināja.
- Bet to, ko es zināju, to zināja arī radio.
- Bet jūs bijāt pirmā, kas to zināja...
- Jūs jau nejautājat kā man - draudzenei.
- Kā sižeta autorei. Tātad - jūs zinājāt, ka Aivis Berģis ir notiesāts par Sarkanā Krusta mītnes apzagšanu un dedzināšanu?
- Varbūt es varu vēlreiz piezvanīt redaktoram un pajautāt, vai es varu ar jums runāt. Es negribu kaut ko uz savu galvu izdarīt.
- Kuram redaktoram jūs jautāsiet?
- Mediju redaktoram.
- Cikos man jums zvanīt?
- 10.00 man sāksies viena tiesa, ko reportēt. Tagad mums ir sapulce līdz pusdesmitiem. Es viņai aizrakstīšu, lai viņa man piezvana, un tad es attiecīgi arī jums došu ziņu.
- Labi, sarunāts, gaidīšu.
Taču V. Anstrate sameloja ne tikai par to, ka atbildi jau esot sniegusi, bet arī par to, ka došot ziņu par atbilžu sniegšanu. Pēc šīs sarunas viņa dažādos veidos izvairījās no sarunas, nevēlējās minēt arī „mediju redaktora” vārdu un uzvārdu un beigās pavēstīja, ka pati nerunāšot, bet jautājumi esot jānosūta Latvijas radio sabiedrisko attiecību nodaļai. Arī tā uz jautājumiem neatbildēja.
Interesanti, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas žūrija – amatu zaudējušais Radio 5 vadītājs Kārlis Dagilis, viņa bijusī dzīvesbiedre Inga Spriņģe, kā arī Dace Krejere, Anita Brauna un Rita Ruduša – aizvadītajā nedēļā V. Anstrates un citu autoru sižetu ciklu Sistēmas bērni pasludināja par asociācijas Izcilības balvas saņēmēju kategorijā “Analītika/pētniecība” uzvarētāju. Cik vēl manipulatīvu sižetu vēl ir bijis šajā sērijā, tā arī paliek neatbildēts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
