Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valdībā un ministrijās arī par Latvijas ekonomikai ļoti būtiskiem jautājumiem valda haoss, valstij izdevīgāku lēmumu pieņemšana netiek saskaņoti apspriesta, un viena ministrija bieži vien pat nenojauš, ko tieši vienā un tajā pašā jautājumā dara otra, - šādu situāciju atklāj Pietiek veiktais eksperiments, virknē ministriju interesējoties par vienu un to pašu, specifisku, taču Latvijas ekonomikai pietiekami būtisku jautājumu.

Eiropas Savienības līmenī pašlaik tiek pārskatīta regula, kas nosaka muitas darbību, precizējot tajā dažādus nosacījumus par nelegālo tirdzniecību – par to, kas ir "privāts sūtījums" un kurā brīdī tas pārstāj tāds būt, kā arī par to, vai tranzīta preces, kas pa vidam "paliek" kādā no tranzītvalstīm, ir konfiscējamas un kas par to sodāms.

Viens no diskutablajiem jautājumiem ir par tā sauktās paralēlās nelegālās tirdzniecības ierobežošanu. Šis termins nozīmē gadījumus, kad kāda cita kompānija - ne oficiālā ražotāja pārstāvniecība - iegādājas to pašu produkciju kādā „lētākā” tirgū un ieved ES, kur jau pārdod dārgāk. Daudzi globālie uzņēmumi to, ka kāds bez īpašas "autorizēšanas" un atzīšanas tirgo viņu preci, kā ienāk prātā, uzskata par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

Virknei ministriju, kurām vajadzētu būt lietas kursā par šo jautājumu, un arī Ministru prezidentam Pietiek uzdeva vienu un to pašu jautājumu, kura būtība bija – tā kā nule balsots par lēmumu pastiprināt nelegālās paralēlās tirdzniecības ierobežojumus visā ES un Latvija šajā balsojumā nobalsojusi "pret", kamēr Igaunija un Lietuva, kā arī lielākā daļa Austrumeiropas valstu atturējušās, kas ir bijis pamatā šādai mūsu valsts kategoriskai pozīcijai, kad tieši un kas tieši šo konkrēto pozīciju balsojumam formulējis, kā arī - kur iespējams iepazīties ar šo formulējumu un tā pamatojumu.

Visilgākais laiks pārdomām par šo jautājumu bija nepieciešams Ārlietu ministrijai. Saskaņā ar tās skaidrojumu, ierēdņiem vispirms jau esot bijis „nepieciešams laiks, lai noskaidrotu, par kādu darba grupu un par kādu tiesību akta projektu bija runa”.

Pēc ilgākas noskaidrošanas esot „atšifrēts”, ka „jautājums par paralēlo tirdzniecību, kuru precīzāk būtu saukt par paralēlo importu, tika apspriests ES Padomes Muitas savienības darba grupā, diskutējot par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā”.

Tāpat ilgajā „atšifrēšanas” procesā Ārlietu ministrija bija noskaidrojusi, ka šī darba grupa esot Finanšu ministrijas pārziņā un ka „Finanšu ministrija kopīgi ar Veselības ministriju šobrīd gatavo Jums atbildi”.

Tāpat arī Ekonomikas ministrija pēc ilgākas situācijas noskaidrošanas bija nonākusi pie secinājuma, ka „paralēlās tirdzniecības ierobežojumi attiecas uz farmācijas nozari, līdz ar to ar šiem jautājumiem strādājusi Veselības ministrija”.

Taču izrādījās, ka pati Veselības ministrija gan neko nezina ne tikai par to, ka tā kopā ar Finanšu ministriju gatavotu atbildi uz uzdoto jautājumu, bet pat par to, ka šāds jautājums vispār būtu tās pārziņā.

„Jūsu minētais jautājums ir Finanšu ministrijas kompetencē. Lūgums vērsties Finanšu ministrijā atbildes saņemšanai,” Pietiek tāpat pēc rūpīgas situācijas noskaidrošanas oficiāli paziņoja Veselības ministrija.

Savukārt uz jautājumu, kā tad skaidrojams tas, ka, piemēram, Ekonomikas ministrija norāda uz Veselības ministriju, tās atbilde bija: „Uz to droši vien var atbildēt Ekonomikas ministrija. Pamata jautājuma būtība - par Latvijas pozīcijas formulējumu – jāvaicā Finanšu ministrijai, kas ir tiešā atbildīgā institūcija. Veselības ministrija pat nebija iesaistīta pozīcijas saskaņošanā.”

Savukārt Ārlietu ministrija vairs nesniedza nekādus skaidrojumus par to, no kurienes gan tā nonākusi pie ziņām, ka Veselības ministrija kopā ar Finanšu ministriju tieši pašlaik gatavojot Pietiek atbildi par šo jautājumu.

Pēc vairākas dienas ilgām pārdomām uz Finanšu ministriju norādīja arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses pārstāvis - darbs pie šī jautājuma „pašlaik turpinās tehniskā līmenī darba grupā un Latvijas oficiālā pozīcija valdības sēdē vēl nav apstiprināta. Līdz lēmuma pieņemšanai šai iniciatīvai ES ietvaros vēl jāiziet vairāki izskatīšanas un saskaņošanas līmeņi, kad Finanšu ministrija formulēs piedāvājumu Latvijas pozīcijai un iesniegs to izskatīšanai Ministru kabinetā”.

„Lai saņemtu vairāk informācijas par Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas sākotnējo pozīciju, uz kuras mandāta strādā Latvijas eksperti darba grupā, aicinu jūs vērsties Finanšu ministrijā,” norādīja premjera pārstāvis.

Taču izrādījās, ka Finanšu ministrija nebūt nav tik gatava sniegt kādu skaidrojumu par šo tēmu. „Paldies par jūsu jautājumu. Jautājums ir saņemts, un mūsu eksperti gatavo atbildi. Tiklīdz saņemsim - uzreiz jūs informēsim,” – tas ir viss, ko vairāku dienu laikā ir spējusi paskaidrot Finanšu ministrija.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...