Plānotā internātskolu slēgšana ir noziegums pret 3000 bērniem
Armands Kincs12.11.2016.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 15. jūlijā valdības pieņemtie Ministru kabineta noteikumi (MK noteikumi Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu, internātskolu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība") mērķtiecīgi pakļauj 16 Latvijas internātskolas likvidēšanai.
Patlaban internātskolu uzturēšanas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta, taču jaunās izglītības reformas ietvaros, sākot no 2017. gada 1. janvāra, tās ir paredzēts nodot pašvaldībām. Šī summa ir apmēram EUR 4,6 milj. gadā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka lielākajai daļai no pašvaldībām, kurās atrodas internātskolas, tādas naudas nav un pašvaldības būs spiestas internātskolas slēgt.
Šie MK noteikumi pieņemti, neizvērtējot to iespējamās sekas. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis maldinājis pārējos valdības locekļus, noteikumu anotācjā norādot, ka tie neatstās iespaidu uz pašvaldības budžetu. Tas ir kārtējais apliecinājums izpildvaras nespējai un nekompetencei.
Šadurskis neatlaidīgi ieņēmis galvā, ka internātskolas ir padomju laika paliekas un mūsdienīgā Eiropas valstī tām nav vietas. Tomēr šie trīs tūkstoši bērni, kuriem internātskola, iespējams, ir pēdējā iespēja, ir nevis cipari Šadurska kunga “excel” tabulās, bet pavisam īsti un dzīvi cilvēki, kurus atbilstoši Satversmei Latvijas valsts sola aizsargāt un par viņiem rūpēties.
Internātskolu eksistence diemžēl ir indikators tam, ka Latvija ir nabadzīga valsts un tās labklājība ir tālu no attīstīto Eiropas valstu standarta. Tādēļ ir absurdi pašlaik izglītības reformu balstīt attīstīto valstu pieredzē, jo reformas ieviešana neizmainīs to, ka Latvijā katrs trešais iedzīvotājs dzīvo uz nabadzības sliekšņa un trīs tūkstošiem bērnu (patiesais skaits ir lielāks) ikdienā nav, ko ēst, nav, kur nomazgāties, vai viņu uzvedība vai veselības stāvoklis nepieļauj mācīšanos "parastā" skolas vidē.
Kur paliks šie bērni pēc internātskolu slēgšanas? Ir vairāki varianti - uz ielas, krīzes centrā, bērnunamā vai kolonijā. Bet pilnīgi noteikti šie bērni ik dienas nesaņems siltu ēdienu, rūpes un siltumu, kas šobrīd viņiem tiek nodrošināts. Vai šāda ir tā plānotā integrācija, kuru piesauc Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojot izvēlēto reformu modeli?
Internātskolā bērns tiek sagatavots dzīvei. Reizēm šie bērni ģimenē nav iemācīti pat nomazgāties. Beidzot internātskolu, bērniem ir gan profesionālās, gan citas nepieciešamās praktiskās iemaņas, lai socializētos sabiedrībā. Paradoksāli, bet Latvija šobrīd ir tik nabadzīga, ka vairs nevar atrast līdzekļus, lai atļautos skolas, kurās patvērumu rod bērni no maznodrošinātām un nabadzības riskam pakļautajām ģimenēm vai ar tādiem uzvedības traucējumiem, kuri apgrūtina iekļaušanos parastas skolas vidē.
Šo naudu valsts nevar atrast, bet EUR 42 milj. no ES fondu naudas var "apgūt" mentoru programmām un nesaprotamām infrastruktūrām, kas mēģinās darīt to pašu darbu, ko jau tagad dara internātskolas. Jau šobrīd ir skaidrs, ka šis projekts būs nepilnīgs. Mentora programma nevarēs nodrošināt to, ka bērni vakaros atgriežas mājās, kurās iespējams nomazgāties, izmazgāt drēbes, pilnvērtīgi paēst un izmācīties mājas darbus. Mentora programma nevarēs izskaust nabadzību, kādā šie bērni un viņu vecāki dzīvo ik dienu.
Iespējams, ka kādas no skolām var apvienot, bet, ja reformu rezultātā internātskolas tiks slēgtas - tas ir noziegums pret trīs tūkstošiem Latvijas bērnu, jo ministrs atņem viņiem nākotni.
Šeit var noskatīties dokumentālo filmu "VIETA" par internātskolām Latvijā - https://www.youtube.com/watch?v=9Dgd1G6-LH8.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
