Plaude-Rēlingere pirms bankrota atbrīvojusies gandrīz no visiem īpašumiem
L. Lapsa09.03.2011.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Lai gan advokāts Aldis Gobzems medijos paziņojis – pazīstamajai uzņēmējai Ievai Plaudei-Rēlingerei „no ētiskā viedokļa” nevarot pārmest, ka viņi „sargā sevi, kā māk, izmantojot visas juridiskās iespējas”, publiskās datu bāzes rāda: sākoties ekonomiskajai krīzi, uzņēmēja nepilnu trīs gadu laikā dažādos veidos atbrīvojusies no gandrīz visiem viņai piederējušajiem nekustamajiem īpašumiem, - kopā tādi ir bijuši nepilni divi desmiti. Tieši pateicoties šai enerģiskajai rīcībai, īpašumus atdāvinot, pārdodot vai ieguldot uzņēmumu kapitālā, pēc Plaudes-Rēlingeres bankrota pasludināšanas kreditori var cerēt tikai uz triju atlikušo īpašumu pārdošanu.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata un Lursoft datu bāze internetā, lielāko daļu savu nekustamo īpašumu Plaude-Rēlingere jau pirms trim gadiem – 2008. gada marta sākumā - nodevusi SIA Kolonna Invest īpašumā.
Šādā veidā Plaude-Rēlingere šķīrusies no viņas īpašumā līdz tam bijušām iespaidīgām telpām un dzīvokļiem Rīgā, K. Valdemāra ielā 20, nododot Kolonna Invest septiņus dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcu vairāk nekā 2100 kvadrātmetru kopplatībā.
Tāpat uzņēmēja jau 2008. gada pavasarī SIA Kolonna Invest nodevusi gan divus zemes gabalus Ropažu novadā un zemesgabalu ar viesnīcu Rēzeknē, gan savu daļu no zemesgabala Rīgā, Juglas krastmalā 1, un zemesgabalu Cēsīs, Lenču ielā 2.
Plaude-Rēlingere sekmīgi atbrīvojusies pat no savas savrupmājas: līdz pat 2008. gada janvārim viņai piederēja divi prāvi zemesgabali Langstiņos, Jaunajā ielā (2158 un 1168 kvadrātmetrus lieli) ar divām dzīvojamām mājām un palīgceltni. Taču nu tie atdāvināti Plaudes-Rēlingeres dēlam – 1990. gadā dzimušajam Ivaram Plaudim-Lasmanim.
Līdz pat šā gada februāra beigām Plaudei-Rēlingerei uz vienu no šiem „uzdāvinātajiem” īpašumiem gan bija nostiprinātas lietošanas tiesības līdz mūža galam, savukārt ar otro jaunajam „īpašniekam” bija aizliegts veikt jelkādas darbības bez mātes rakstiskas piekrišanas.
Taču 28. februārī – tieši dienā, kad publiski kļuva zināms, ka sakarā ar aizdomām par mantas nobēdzināšanu LR Ģenerālprokuratūra Augstākās tiesas Senātā iesniegusi protestu par Plaudes-Rēlingeres atzīšanu par maksātnespējīgu, - Plaude-Rēlingere no savām mūža lietošanas tiesībām uz pirmo īpašumu atteikusies (tā bijusi „kļūda”) un tāpat arī noņēmusi liegumu Ivaram Plaudim-Lasmanim ar otro īpašumu rīkoties pēc paša ieskatiem.
Iespaidīgā īpašumu apjoma īpašnieku maiņas laikā 2008. gada pavasarī saskaņā ar Lursoft datiem Plaude-Rēlingere vēl bijusi arī jaunā īpašnieka – Kolonna Invest lielākā īpašniece. Kā rāda Lursoft informācija, līdz pat 2008. gada marta otrajai pusei Plaude bijusi vienīgā Kolonna Invest īpašniece, bet pēc tam viņas īpašumā palikuši 49,92% kapitāldaļu, bet par otro lielāko līdzīpašnieku kļuvis viņas nu jau šķirtais vīrs Jānis Lasmanis.
Taču pēc tam Kolonna Invest īpašniekus mainījusi vēl vairākkārt – tā oficiāli piederējusi gan ārzonā reģistrētajai Kolonna Limited (kā tās īpašnieki tāpat ir minēts bijušais Lasmaņu laulātais pāris), gan a/s Holding Kolonna, gan SIA Kolonna Ltd. Savukārt pašlaik saskaņā ar Lursoft ziņām Kolonna Invest vienīgais īpašnieks ir SIA Domo Invest, kā tagad pārsaukusies SIA Kolonna Ltd.
Šī īpašnieku maiņa radījusi situāciju, kad, ja nelīdzēs prokuratūras protesti, ļoti iespējams, Plaudes-Rēlingeres personiskie kreditori pie viņas laikus tālāk nodotajiem īpašumiem var arī netikt.
Domo Invest vienīgais īpašnieks tagad ir Plaudes-Rēlingeres vienīgā oficiālā darbavieta – a/s IPS Kolonna Asset Management, bet tās pēdējais akcionāru saraksts rāda, ka puse akciju pārgājušas Polijas iedzīvotāja Patrika Laila Janga īpašumā, bet otra puse pieder a/s Holding Kolonna.
Savukārt tās akcionāri saskaņā ar pēdējo publiski pieejamo akcionāru sarakstu ir nezināmiem īpašniekiem piederošā Krievijā reģistrētā DOMO Invest Ltd. un jau pieminētais ofšors – Menas salā reģistrētā Kolonna Ltd., kas nu tiesas apstiprinātajā Plaudes-Rēlingeres īpašumu sarakstā netiek minēta.
Jāpiebilst, ka pie gandrīz četriem desmitiem Kolonna Invest nekustamajiem īpašumiem pagaidām netiek arī šīs kompānijas daudzskaitlīgie kreditori: uzņēmumam pagājušā gada maijā uz diviem gadiem noteikts tiesiskās aizsardzības process.
Saskaņā ar tā pasākumu plānu, ko apstiprinājusi Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa (tā pati, kuras lēmumu par Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju noprotestējusi LR Ģenerālprokuratūra), Kolonna Invest kopējās saistības pārsniedz 16,2 miljonus latu.
Par to, kādā veidā Plaude-Rēlingere oficiāli atbrīvojusies no sava redzamākā īpašuma – Kolonnas un Douglas veikaliem – un padarījusi to, iespējams, saviem personiskajiem kreditoriem neaizsniedzamu, Pietiek informēs tuvākajās dienās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
