Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan maksātnespējīgā uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere apgalvo, ka jau vairāk nekā pirms nedēļas iesniegusi tiesā būtiskus grozījumus savu kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, viņa neparko nevēlas atklāt šo jauno plānu. Kamēr šis dokuments nav pieejams arī tiesā, atklājas aizvien jaunas pretrunas starp Plaudes-Rēlingeres apgalvojumiem un reālajiem faktiem.

Pēdējās dienās Plaude-Rēlingere savā maksātnespējā spējusi vainot visdažādākos apstākļus: sakarā ar vienu apgalvojumu „galvenais privātās maksātnespējas iemesls bija kļūdaini novērtētie biznesa riski 2008. gada rudenī un tā brīža neuzticība Skandināvijas valstu bankām”, saskaņā ar otru – tas, ka Parex banka „centās apsteigt citus kreditorus, un vienīgā iespēja bija uzsākt maksātnespējas procesu, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visām saistībām, ko biju uzņēmusies”. Saskaņā ar vēl trešo „maksātnespējas galvenais cēlonis ir saistības par trešajām personām - firmām dotajiem galvojumiem”.

Tāpat uzņēmēja apgalvojusi, ka viņai esot „ļoti smagi, un jāsaka, kā ir - apvainojoši - lasīt jūsu portāla ziņu (kas tika tiražēta visos LV vadošajos medijos), ka maksāšu saviem kreditoriem Ls 50 mēnesī vai Ls 3000 visa procesa laikā”. Šo apgalvojumu Plaude-Rēlingere izteikusi, neraugoties uz to, ka tieši viņas pašas tiesā iesniegtais un tiesas apstiprinātais „Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns” paredz, ka vienīgais uzņēmējas ienākumu avots ir 600 latu alga pēc nodokļu nomaksas uzņēmumā AS Kolonna Asset Management.

No šiem 600 latiem Plaudes-Rēlingeres un viņas jaunākā bērna izdevumiem un uzturlīdzekļiem tiesa atvēlējusi 360 latu mēnesī, viņas dzīvesvietas izdevumiem – 50 latu, tāpat līdzekļi atvēlēti arī pašam maksātnespējas procesam, kā rezultātā kreditoriem parasti mēnesī tiks 50 latu. Papildus šiem 50 latiem mēnesī piecu gadu laikā tiesa kreditoriem devusi cerības arī uz Plaudes-Rēlingeres uzņēmumu pārdošanā iegūtām summām, taču, kā izriet no plāna, slavenās uzņēmējas īpašumā palikuši gandrīz vai tikai maksātnespējīgi un bankrotējuši uzņēmumi.

Nekādu Kolonnas veikalu vai citu vērtīgu biznesu to vidū saskaņā ar pašas Plaudes-Rēlingeres iesniegto „Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu”, kas saskaņā ar viņas pašas apgalvoto varētu „nest maksimālu labumu visiem kreditoriem un kas nodarītu iespējami mazu kaitējumu manai reputācijai, kā arī, lai manu saistību slogs neuzgultu bankām un Latvijas nodokļu maksātājiem”, uzņēmējas īpašumā nemaz neesot.

Tiesa apstiprinājusi, ka no sešām kompānijām, kuru kapitāldaļas palikušas Plaudes-Rēlingeres īpašumā saskaņā ar viņas pašas apgalvojumiem (ko kreditore – Parex banka - publiski nosaukusi par patiesībai neatbilstošiem), četras nav vērtas ne santīma, savukārt par pārējo divu kapitāldaļām varētu cerēt iegūt aptuveni 35 tūkstošus latu. Vēl uzņēmējai palikuši trīs nekustamie īpašumi, taču arī par tiem pārdodot varētu saņemt nedaudz vairāk kā 915 tūkstošus latu.

Tikmēr Plaudes-Rēlingeres personiskās parādsaistības pārsniegušas 7,18 miljonus latu. Kaut gan uzņēmēja apgalvo, ka „maksātnespējas galvenais cēlonis ir saistības par trešajām personām - firmām dotajiem galvojumiem”, viņas pašas iesniegtais plāns rāda pilnīgi citu ainu – iespaidīgas summas viņa ir aizņēmusies un tērējusi pati savām personiskajām vajadzībām.

Nordea bankai uzņēmēja ir parādā 172 tūkstošus latu par jau krīzes laikā iegādāto 150 kvadrātmetrus plašo Vecrīgas dzīvokli, SEB bankai – divus miljonus eiro par īpašumu Rīgā, Juglas krastmalā 1, Parex bankai – vairāk nekā 4,6 miljonus latu. Privātpersonai Mārtiņam Iesalniekam Plaude-Rēlingere palikusi parādā 653 tūkstošus latu, un tāpat prāvus parādus uzņēmēja saskaņā ar tiesas apstiprināto dokumentu sataisījusi, pat izmantojot norēķinu kartes, - Nordea bankai viņa parādā palikusi 688 latus, Latvijas krājbankai – 9520 latus, savukārt Parex bankai – 12 508 latus un 51 200 latu.

Tiesa, 17. martā, kā apgalvo Plaude-Rēlingere, viņa tiesā esot iesniegusi sava „maksātspējas atjaunošanas plāna” jaunu redakciju, kurā kreditoriem jau esot paredzēta krietni lielāka summa – 2,8 miljoni latu. Taču tiesā šis plāns nav saņemams, jo vēl nav apstiprināts, savukārt pati Plaude-Rēlingere kategoriski nevēlas šo jauno dokumentu nodot atklātībai, aprobežojoties ar pretrunīgiem izteikumiem un solījumiem.

Plaude-Rēlingere apgalvo – viņa esot „patiesi lepna šodien pavēstīt, ka, nodrošinot izdevīgu biznesa darījumu partneriem, esmu atguvusi kontroli pār kompāniju Kolonna Ltd., kas ļaus realizēt man netieši piederošās 49% Douglas Baltic akcijas 1,7 miljonu latu apmērā un sadalīt ienākumus kreditoriem, tai skaitā Latvijas nodokļu maksātāju glābtajai AS Parex Banka”.

Taču, kamēr nekādas sīkākas detaļas par šo darījumu netiek atklātas, ir zināms, ka ārzonā reģistrētā Kolonna Ltd. daudzus gadus ir bijusi Plaudes-Rēlingeres un viņas bijušā dzīvesbiedra Jāņa Lasmaņa īpašums; to „treknajos gados” presei atzina arī pati Plaude-Rēlingere, taču pirmajā maksātnespējas plānā, uzskaitot savus pārdodamos īpašumus, šo uzņēmumu vairs nepieminēja.

Tāpat Plaude-Rēlingere apgalvo, ka viņas kreditoriem varētu tikt ienākumi no divu līdz šim viņas maksātnespējas plānā nefigurējušu nekustamo īpašumu pārdošanas: viņa esot plānojusi pārdot divus zemesgabalus Rīgā, Strēlnieku ielā 7 un Pulkveža Brieža ielā 5 un šādā veidā galvojumu summu varēšot samazināt vismaz par 3,5 miljoniem latu, apgalvoja Plaude-Rēlingere.

Taču izrādās, ka Plaude-Rēlingere savus personiskos parādus solās kārtot, pārdodot īpašumus, kas ne tikai viņai personiski nepieder, bet arī ir ieķīlāti kredītiestādēs, turklāt viens no tiem pieder uzņēmumam, kam noteikts tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns, kurā šā īpašuma pārdošana nemaz nav paredzēta.

Pietiek iepriekš jau informēja: lai gan advokāts Aldis Gobzems medijos paziņojis, ka pazīstamajai uzņēmējai „no ētiskā viedokļa” nevarot pārmest, ka viņa „sargā sevi, kā māk, izmantojot visas juridiskās iespējas”, publiskās datu bāzes rāda, ka, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzņēmēja nepilnu trīs gadu laikā dažādos veidos atbrīvojusies no gandrīz visiem viņai piederējušajiem nekustamajiem īpašumiem un arī citiem vērtīgākajiem aktīviem.

Pašlaik kreditoru būtiskākā cerība saistās ar Ģenerālprokuratūras iejaukšanos pēc tam, kad Parex banka, kas ir viena no lielākajām Plaudes-Rēlingeres kreditorēm, publiski paziņoja, ka uzņēmējas maksātnespējas cēlonis esot „apzinātas un ļaunprātīgas darbības”. Tagad tiek gaidīta Augstākās tiesas reakcija uz Ģenerālprokuratūras protestu – atcelt vai ne lēmumu par Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...