Policija gaida prokuratūras izvērtējumu par atteikumiem sākt kriminālprocesu saistībā ar „Latgales astoņkāji”

Iesaki rakstu:

Lai gan pirms publikācijas parādīšanās Pietiek Valsts policijas vadība aprobežojās ar atrakstīšanos apkrāptajiem, pēc tam, kad par policijas formālo attieksmi tika informēts premjers Māris Kučinskis un parādījās informācija plašsaziņas līdzekļos, Valsts policijas vadība savu nostāju ir mainījusi.

“Attiecībā uz saņemtajiem iedzīvotāju iesniegumiem par iespējamiem nepamatotiem Latgales reģiona pārvaldes struktūrvienībās pieņemtajiem lēmumiem par atteikšanos uzsākt kriminālprocesus šobrīd tiek veikta pārbaude Latgales tiesu apgabala prokuratūrā. Ja prokuratūras pārbaudē lēmumi tiks atzīti par nepamatotiem, Valsts policijas vadība lems jautājumu par tālāko virzību konkrētajās lietās un iespējamo izmeklēšanas struktūrvienības maiņu, par to informējot arī iedzīvotājus, kuri vērsušies ar minētajiem iesniegumiem,” Pietiek paziņoja Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālists Dairis Anučins. 

Pietiek jau ziņoja, ka vairāki cilvēki, kas krituši par upuri kādai, iespējams, labi organizētai krāpnieku bandai, ir neizpratnē, kādēļ policija atsaka ierosināt kriminālprocesu, turklāt sistemātiskā tiesībsargājošo iestāžu atrakstīšanās viņiem liek domāt, ka runa varētu būt par īstenu Latgales “astoņkāji”, kurā dažu veiklu darboņu nelikumības piesedz tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas.

Sākotnēji apkrātie pa vienam vērsušies ar iesniegumiem policijā un prokuratūrā, taču atdūrušies kā pret sienu. Tad likuši savus spēkus kopā un aicinājuši visas lietas izvērtēt vienotā lietā, jo tā parādās iespējamā nozieguma patiesie apmēri un labā organizētība, taču arī šis iesniegums noraidīts. Apkrāptie vērsušies gan pie policijas augstākās vadības, gan pie Ministru prezidenta.

Pēteris Supe, Biruta Aizbalte, Lillija un Konstantīns Kauliņi, Mārīte Lapuhova un Elita Sekste visi kļuvuši, kā viņi paši uzskata, par vienas labi organizētas bandas jeb “astoņkāja” upuriem. Visus viņus vieno fakts, ka savulaik ņēmuši hipotekāros kredītus un ar laiku saskārušies ar maksājumu grūtībām.

Kad lieta nonākusi līdz nekustamā īpašuma izsolei, viņus uzmeklējis 1971.gadā dzimušais Māris Mainulis un piedāvājis palīdzēt – piešķirt aizdevumu īpašuma iegādei izsolē. Tā kā pats parādnieks nevar piedalīties atsavināmā īpašuma izsolē, Mainulis piedāvājis, ka viņam piederoša kompānija piedalīsies izsolē un īpašumu nopirks.

Lai pirkumu netraucētu citi izsoles dalībnieki, viņš no aizdevuma saņēmējiem pieprasījis skaidrā naudā iedot trīs līdz četrus tūkstošus eiro no aizdotās naudas, lai ar šo naudu varētu “atpirkties” no citiem izsoles dalībniekiem un īpašumu iegādāties par izsoles sākumcenu. Nekādus dokumentus, ka daļa no aizdotās naudas jau atdota atpakaļ skaidrā naudā, viņš nav parakstījis.

Turklāt aizdevumu izsniegusi nevis viņam, bet gan 1962.gadā dzimušajai Irēnai Zinkevičai piederoša firma, kas pārējo naudu nevis izsniegusi aizdevuma ņēmējam, bet gan pārskaitījusi Mainuļa firmai. Aizdevuma saņemšanai prasīts ieķīlāt arī citus, pat radiem piederošus īpašumus.

Pēc izsoles īpašums nonācis Mainuļa firmas īpašumā, bet viņš pats sācis visādi izvairīties no apkrāptajiem, kuri pēc šīs afēras palikuši ne tikai bez īpašuma, bet arī ar vēl jaunām parādsaistībām, turklāt Zinkevičas firma pieprasījusi atmaksāt ne tikai izsolei domāto un Mainuļa firmai aizskaitīto naudu, bet arī to summu, ko apkrāptie skaidrā naudā samaksājuši Mainulim.

Tā kā aizdevumus izsniegušas dažādas firmas un arī izsolēs piedalījušās vairākas firmas, apkrāptie sīkāk izpētījuši, kam tās pieder, un noskaidrojies, ka Zinkevičai pieder četras kompānijas – SIA AM finances, SIA Dzīvokļu serviss, SIA Aģentūra MZ, kā arī SIA Latgales investīcijas. Savukārt Mainulis ir veselu desmit firmu īpašnieks – SIA Latgales zemes, Landra Tauma-Eikša, Speps D, Latgales šķelda, MP transport, Korness, Carina un Unitekss.

Kad apkrāptie par šo shēmu informējuši vietējās policijas iestādes, tās visas kā viena pieņēmušas lēmumu par atteikumu ierosināt kriminālprocesu. Šos atteikumus apstiprinājušas arī prokuratūras.

Tā kā Mainulis sarunās ar apkrāptajiem paudis pārliecību, ka spēj visas lietas sakārtot, apkrāptajiem radies iespaids, ka viņš varētu būt arī saistīts ar korupciju un, iespējams, piekukuļojis gan prokuratūru, gan policiju. Tādēļ apkrāptie vērsušies pie Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina ar lūgumu pārņemt lietas izskatīšanu Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei.

Taču Grišins atbildējis, ka viņi nav pārsūdzējuši Preiļu rajona prokurores lēmumu par atteikuma uzsākt kriminālprocesu atstāšanu spēkā, tādēļ lūgums pārņemt lietu Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē ir noraidāms.

Grišins tomēr atzinis, ka pieņemtie lēmumi par atteikumu sākt kriminālprocesu ir nepamatoti un pāragri, tādēļ Latgales reģiona pārvaldei uzdots veikt atteikuma materiālu lēmuma likumības un pamatotības izvērtēšanu kontekstā ar pārējiem iesniedzēju materiāliem par Mainuli un Zinkeviču.

Seko mums