Policijas vadība mēģina izlocīties par „nekauņu ar mersedesu” – visticamākais, policijas inspektoru
PIETIEK04.05.2012.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan nekas nebūtu bijis tik vienkārši kā izsaukt pie vadības jaunāko policijas inspektoru Aināru J. un viņam pajautāt – vai jūs esat tas nekauņa ar privātfirmas mersedesu, kas redzams mediju publiskotajā videomateriālā un fotogrāfijās –, ne viņa tiešā priekšniecība, ne Valsts policijas vadība, ne iekšlietu ministrs līdz brīvdienu sākumam neko tādu darīt nevēlējās. Tā vietā Valsts policija, apstiprinot jau izskanējušās aizdomas par vēlmi „piesegt” tās darbinieku, sāka izlocīties. „Vizuāli identificējot, var pieļaut, ka, iespējams, persona ir identificēta, kas ir tikai pieļāvuma formā. Otrs ceļš ir juridiski identificēt – šī ir konkrēta persona,” – šāda ir pašreizējā Valsts policijas oficiālā atbilde.
Kā jau ziņots, pēdējās dienās plašu ievērību izpelnījies nekauņa, kurš tika nofilmēts, viltus „valdības autobāzes” mersedesu noparkojot uz gājēju pārejas un ņirdzīgi izturoties pret apkārtējiem, tostarp gados vecu sievieti ar kustību traucējumiem. Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju nekauņa ar melno mersedesu ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors Ainārs J. Turklāt pārvaldes vadība, kā liecina neoficiāla informācija, vairākas dienas, jau neilgi pēc brīža, kad uzfilmētais materiāls parādījās portālā Diena.lv, ir bijusi lietas kursā par šo faktu, taču pagaidām nekādas darbības šajā sakarā nav veikusi.
Kaut gan Pietiek nosūtīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei gan šī cilvēka fotoattēlus, gan minēja viņa iespējamo vārdu un uzvārdu, pulkvežleitnanta Andreja Grišina vadītā iestāde nevēlējās atzīt, ka tas tiešām ir šīs pārvaldes darbinieks (pēc neoficiālām ziņām, ceļu policijas inspektors), tā vietā paziņojot, ka, „vadoties tikai pēc fotoattēla, kurā persona valkā cepuri ar nagu, no kura krīt ēna uz sejas, nav iespējams droši apgalvot, ka attēlā redzamā persona ir Jūsu minētais darbinieks”.
Uz jautājumu, vai šis skaidrojums apliecina, ka Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes darbinieki nav spējīgi pēc fotogrāfijas identificēt nevienu personu, ja tā nēsā cepuri vai uz tās sejas krīt ēna, pārvaldes atbilde bija: „Sniegtais skaidrojums apliecina to, ka policijas darbinieki pēc fotoattēla var identificēt personas tikai likumā noteiktajā kārtībā.”
Savukārt Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava uz jautājumu, vai arī Valsts policija apliecina, ka tā nespēj identificēt personas, ja tās nēsā cepuri vai uz to sejas krīt ēna, paziņoja: „Atbildot uz Jūsu jautājumu, vai pēc nekvalitatīvas fotogrāfijas var atpazīt cilvēku, jāsaka, ka šādā situācijā identificēt personu var divējādi. Vizuāli identificējot, var pieļaut, ka, iespējams, persona ir identificēta, kas ir tikai pieļāvuma formā. Otrs ceļš ir juridiski identificēt - šī ir konkrēta persona. Gadījumā, kas interesē Jūs, Rīgas reģions Jums jau sniedzis atbildi.”
Kamēr Rīgas reģiona pārvalde un Valsts policija ceturtdien mēģināja no skaidras atbildes izlocīties, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis (attēlā) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis jau bija saņēmuši Pietiek iesniegumu ar faktu izklāstu saistībā ar „nekauņu ar mersedesu”. Taču ne viena, ne otra augstā amatpersona pirmssvētku dienā neuzskatīja par vajadzīgu kādā veidā uz šiem faktiem reaģēt.
Tikmēr Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis pavēstīja, ka viņam esot izdevies sazināties ar „iespējamo aculiecinieku, kurš piekrita nākamās nedēļas laikā vērsties ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamo administratīvo pārkāpumu, lai šo gadījumu policija varētu skatīt pēc būtības. Ja atklāsies, ka notikušajā ir iesaistīts policijas darbinieks, tad paralēli administratīvajai lietai tiks sākta disciplinārlieta”.
Kā jau ziņots, kad sākotnēji Pietiek Rīgas reģiona pārvaldei sākotnēji jautāja, vai tajā strādā cilvēks, kas redzams pārvaldei nosūtītajā attēlā no uzfilmētā materiāla, pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākais speciālists Sadovskis atbildēja, ka to neesot iespējams noskaidrot.
Tikai pēc tam, kad Pietiek jau nosauca Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei konkrētā inspektora vārdu un uzvārdu, izrādījās, ka, kaut arī šāds jautājums nemaz nebija uzdots, pārvalde ir lietas kursā, ka runa ir par „iepriekš minēto Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju”.
Uz aizrādījumu, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei vienīgi lūgts sniegt ziņas, vai attēlā ir redzams nosauktais policijas darbinieks, Sadovskis paziņoja, ka to neesot iespējams droši apgalvot, jo cilvēks attēlā nēsājot cepuri ar nagu, no kura krīt ēna uz sejas.
Kā jau ziņots, mersedess pieder AS Autobāze LVA, kas iepriekš publiski centās uzdoties par „Latvijas valdības autobāzi”, kura „jau vairākus gadus veiksmīgi nodrošina ar mūsdienīgu un modernu autoparku Latvijas Republikas Saeimu, Ministrijas”.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Daiva Kuģina iepriekš apgalvoja, ka ar šo Mercedes Benz E200 braukājot nevis kāds uzņēmuma darbinieks, bet gan fiziska persona, kam automašīna iznomāta jau pagājušā gada jūlija sākumā. Autobāze LVA valdes priekšsēdētāja kategoriski atteicās nosaukt šo personu.
„Kādai kundzei ar kruķiem nekaunīgā autovadītāja dēļ nācās pārvietoties pāri apmalei. Diemžēl apmale izrādījās pārāk augsta, kruķi saļodzījās un slimā sieviete gandrīz nokrita,” – tā šo notikumu portālā Diena.lv aprakstīja aculiecinieks, vēl pieminot auto vadītāja īpaši nekaunīgo uzvedību.
Kā liecina CSDD informācija, faktiski nekavējoties pēc šiem notikumiem uzņēmums Autobāze LVA trieciena tempā ir nomainījis automašīnas valsts reģistrācijas numuru. Līdz ar to automašīna, kam līdz šim bija numurs AA5632, nu uz ielām būs atpazīstama pēc valsts reģistrācijas numura HV8495.
Joprojām nav pilnīgi skaidrs, kas īsti ir Autobāzes LVA īpašnieki, - saskaņā ar Latvijas likumdošanu akciju sabiedrību akcionāri var netikt publiski uzrādīti. Neoficiāli zināms, ka uzņēmuma saimnieks ir pelēkā biznesa aprindās labi zināmais uzņēmējs Nikolajs Rakickis (agrāk pazīstams ar uzvārdu Ribkins), savukārt policijas inspektors Ainārs J. esot labos draugos ar Rakicka dēlu.
Pilns notikušā video apskatāms šeit: http://www.diena.lv/diena-tv/auto/nekaunigs-autovaditajs-noparkojas-tiesi-uz-gajeju-parejas-13943351
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
