Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Stingra nostāja, iesniegums Ģenerālprokuratūrai un maksātnespējas pieteikums – jau vairāki smagās problēmās nonākušās Rietumu bankas (attēlā - bankas lielākais Latvijas akcionārs Leonīds Esterkins) klienti ir Pietiek atzinuši, ka šāds komplekts ir izrādījies tas, kas licis šīs „nerezidentu bankas” vadībai viņiem atdot bez likumiska pamata iesaldētos finanšu līdzekļus.

Pirms nepilna mēneša Pietiek jau informēja: kamēr ABLV banka  tiek likvidēta, Latvijas otra lielākā „nerezidentu banka” – AS Rietumu banka, kuras lielākie vietējie akcionāri ir Esterkinu-Suharenko ģimene, cenšas „uz atvadām” no saviem klientiem, no kuriem tāpat būs jāšķiras, vēl iekasēt dažādas papildu maksas, uz laiku nobloķēt viņu kontus utml. Ik mēnesi šādas darbības bankai ienes vairākus miljonus eiro.

No vairākiem Rietumu bankas klientiem Pietiek ir saņēmis faktiski identisku informāciju par metodēm, ar kādiem kredītiestāde, kurai no tūkstošiem nerezidentu klientu tāpat būs jāšķiras, cenšas pēdējos mēnešos vēl nopelnīt uz to rēķina.

Daudziem no šiem klientiem konti ar apšaubāmu pamatojumu ir iesaldēti jau gandrīz trīs mēnešus, un visu šo laiku banka uz viņu pieprasījumiem atdot naudu atbild gan ar dažādu atrakstīšanos, gan vairākkārtējiem vienu un to pašu dokumentu pieprasījumiem.

Virknei Rietumu bankas klientu – pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, kopumā tādu ir vairāki tūkstoši – notikumi risinājušies pēc viena un tā paša scenārija. Vispirms marta otrajā pusē banka viņiem pieprasījusi apjomīgu informācijas daudzumu, bet vienlaikus klientu konti tikuši nobloķēti.

Jau marta beigās pieprasītā informācija tikusi sniegta, taču 2. aprīlī informācija pieprasīta vēlreiz, bet 5. aprīlī klienti ar izbrīnu pamanījuši, ka par „apkalpošanu” banka no viņu bloķētajiem kontiem noņēmusi 1000 eiro, kaut iepriekš mēneša maksa bijusi tikai 50 eiro.

Tad klienti iesnieguši otrajā informācijas pieprasījumā norādītās ziņas, taču sekojis vēl arī trešais un ceturtais informācijas pieprasījums, turklāt banka no konta noņēmusi naudu arī par informācijas apstrādi – par pirmo informācijas paketi vien apmēram 1000 eiro.

Konti tomēr tā arī nav tikuši atbloķēti, turklāt Rietumu banka saviem vairs nevajadzīgajiem klientiem arī paziņojusi, ka 21. maijā viņu līdzekļi tiks pārskaitīti „uz deponentu”, taču par šo operāciju tiks iekasēta komisijas maksa 5000 eiro apmērā.

Tāpat maijā iekasēti atkal kārtējie 1000 eiro par nobloķētā konta „apkalpošanu”, savukārt vairāki klienti aprīļa beigās šķīrušies no vēl 500 eiro ar formulējumu „par dokumentu neatbilstību prasībām”. Savukārt 21. maijā paziņots par kārtējo termiņu pagarinājumu.

Taču pēdējās pāris nedēļās Pietiek no vairākiem nu jau bijušajiem smagās problēmās nonākušās kredītiestādes klientiem saņēmis identisku informāciju par to, kā viņiem beigu beigās prettiesiski aizturētos līdzekļus izdevies atgūt.

Ar juristu palīdzību viņi Latvijas normatīvajos aktos atraduši punktu, kas dod viņiem tiesības iesniegt bankas maksātnespējas pieteikumu un pietiekami droši cerēt uz to, ka tiesa šo pieteikumu var arī apmierināt.

Papildus pieteikumam sagatavots arī iesniegums Ģenerālprokuratūrai un Valsts policijai, lūdzot sākt kriminālprocesu, un šis komplekts ir licis Rietumu bankas vadībai šajos gadījumos kļūt krietni pretimnākošākai.

Kā jau ziņots, pati Rietumu banka kategoriski atsakās atbildēt uz jautājumiem par to, kādas metodes tā pašlaik izmanto, lai „uz atvadām” vēl iekasētu papildu summas no saviem līdzšinējiem klientiem.

Netiek atklāts ne tas, cik Rietumu bankas klientiem ar dažādiem pamatojumiem pēdējos mēnešos ir tikuši bloķēti konti, ne tas, cik bankas klientiem pēdējos mēnešos maksa par konta apkalpošanu palielināta no 50 uz 1000 eiro mēnesī.

Vai šāda maksas palielināšana attiecināta arī uz tiem klientiem, kuru konti ir bloķēti? Kāda maksa ir noteikta šiem klientiem par to iesniegto dokumentu izskatīšanu? Ar kādu pamatojumu Rietumu banka atliek šo klientu iesniegto dokumentu izskatīšanu? Arī uz šiem jautājumiem atbildes netiek sniegtas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft