Iesaki rakstu: 
To, vai jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš rīkojies atbilstoši likuma normām, no saviem četru dažādu māšu pasaulē laistajiem pieciem bērniem oficiālajā amatpersonas deklarācijā ierakstot tikai trīs, būs jāizvērtē Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
Izvērtējot Pietiek iesniegumu, kurā bija norādīts uz faktu, ka Bērziņš oficiāli uzrādījis tikai trīs bērnus, kaut saskaņā ar jaunievēlētā prezidenta nenoliegtajām mediju ziņām tādu viņam ir vismaz pieci, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nonācis pie secinājuma, ka šīs situācijas izvērtēšana tomēr ir VID kompetencē.
KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe, pārsūtot iesniegumu VID, atsaukusies uz likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu, likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā un Ministru kabineta noteikumu normām, no kurām, pēc Strīķes domām, kopumā izriet, ka Bērziņa uzrādīto ziņu patiesums vai nepatiesums jāpārbauda tieši VID. Savukārt VID viedoklis pagaidām nav zināms.
Kā jau ziņots, Bērziņš deklarācijā uzrādījis divus bērnus no savas pirmās laulības, kas šķirta jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, un bērnu no pēdējām attiecībām, kuras formalizētas, jaunievēlētajam Valsts prezidentam nule otrreiz iepeldot laulības ostā.
Pats Bērziņš, kurš savā pirmajā preses konferencē uz jautājumu par bērniem ieteica ielūkoties „izlasīt viņa deklarācijā, tur tas viss ir pateikts”, tā arī nav vēlējies sniegt nekādas atbildes par pārējiem diviem bērniem, no kuriem dēls nule beidzis vidusskolu, bet meita ir dažus gadus vecāka.
Tomēr no meitas mātes amatpersonas deklarācijām redzams, ka Andris Bērziņš jau ilgus gadus viņai veicis regulārus uzturlīdzekļu maksājumus. 2003. gadā Bērziņš viņai izsniedzis dāvinājumu 300 latu apmērā, savukārt no 2005. gada maksājumi kļuvuši ievērojami lielāki un deklarācijās nosaukti par „līdzekļiem patēriņam”. 2005. gadā Andris Bērziņš viņai "līdzekļos patēriņam" izmaksājis 2200 latu, 2006. gadā – 2500 latu, 2007. gadā – 3700 latu un 1000 ASV dolāru, 2008. gadā – 2170 latu un 2009. gadā – 5450 latu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
