Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt
Filips Rajevskis15.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu saka: “Mēs spolējam kā automašīna dubļos un netiekam uz priekšu.” Savukārt partiju apvienības “Apvienotais saraksts” (AS) pārstāvis Edvards Smiltēns klāsta par “horizontālu un diagonālu pieeju” problēmu risināšanā. Tikmēr sabiedrība nesaprot, par ko īsti potenciālie partneri nevar vienoties.
Man jocīgi šķiet tas, ka valsts prezidents joprojām nav izvirzījis premjera kandidātu, un arī tas neveicina valdības veidošanas procesu. Egils Levits paziņojis, ka vispirms vēloties valdības deklarācijas projektu un tikai tad nosaukšot premjera amata kandidātu.
Es gan uzskatu, ka valdības deklarācija nav viņa darīšana – prezidenta uzdevums ir izvirzīt kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt. Valsts prezidentam nav varas pār partijām. Pār partijām vara ir mums, Latvijas tautai, un E. Levits nav tautas vēlēts prezidents.
Valdības veidošanā problēmas ir gan “Apvienotā saraksta”, gan “Jaunās vienotības” pusē. Politika ir māksla, kurā arī praksei ir nozīme. AS vairāk runā par teoriju, nevis praktiskajām lietām, savukārt JV vēlas dominēt, un visi tie paziņojumi – ”ko pārstāv Uldis Pīlēns” – arī neuzlabo pārrunas.
Sausais atlikums ir – kurš būs ministra amatā, kas ministrijai jāizdara un cik daudz finansējuma valdība un Finanšu ministrija gatava ministrijai iedot šo uzdevumu izpildei. Tie ir trīs jautājumi, ap kuriem tas dancis griežas.
Protams, ka neviens negrib sēsties, piemēram, veselības ministra krēslā, nesaprotot, kas ir viņa galvenie uzdevumi, un vēl mazāk saprotot, vai viņam vispār iedos naudu šo uzdevumu izpildei. Varbūt viņu vispār badinās bez naudas, ministrs tai amatā agonēs un nespēs neko izdarīt. Vien gandēs savu imidžu un kļūs par nemīlētāko cilvēku valstī.
Katra puse it kā medijos skaidro savu nostāju, taču sabiedrībai nav skaidrs, kur ir problēma. Potenciālie partneri šajā procesā nonākuši tik dziļi, ka cilvēkiem nespēj vienkārši paskaidrot, kas notiek.
Kādas horizontāles un diagonāles? Tas ir sviests. Mums vajag valdību un budžetu!
Valdība un parlaments parasti pirms vēlēšanām lēnām ieiet tādā jocīgā starpvēlēšanu stāvoklī, no kura pēc vēlēšanām pēc iespējas ātrāk jāiziet, lai sāktos normāla darba atmosfēra. Un šobrīd viņi ir iestrēguši, kas liek nervozēt un padara neapmierinātu sabiedrību.
Pirms četriem gadiem, kad par premjeru tika virzīts Jānis Bordāns, pēc tam Aldis Gobzems, mums aiz kauna bija jālien zemē un jāskatās, kā valsts stagnē un buksē, kamēr politiķi valdības veidošanas procesā mērkaķojas.
Ne par to tika balsots, un šim vēstījumam no sabiedrības jānonāk politiķu ausīs, lai viņi savācas. Ceru, ka tas notiks ātri.
Pārpublicēts no liepajniekiem.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
