Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku
Inga Antāne*07.08.2017.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR Satversmes dotās tiesības un prasīt likuma "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" otrreizēju caurlūkošanu, kā arī pārskatīt likuma 14.panta un Pārejas noteikumu prasības, kas paredz akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dīzeļdegvielai 10,9% apmērā.
Akcīzes nodokļa palielinājums notiek brīdī, kad jau tā dramatiski krītas pārvadājamo tranzītkravu apjoms no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm. Ņemot vērā, ka dīzeļdegvielas cena veido ļoti būtisku dzelzceļa pārvadājumu izmaksu komponenti, līdz pat 30% no cenas, nodokļa likmju paaugstināšana degvielai nozīmē vēl lielāku Latvijas transporta un loģistikas nozares, tanī skaitā arī tranzīta, konkurētspējas zudumu. Tranzīta koridora izmaksu sadārdzināšana var katastrofāli ietekmēt kā mūsu ostu, tā arī Latvijas dzelzceļa konkurētspēju globālajā pārvadājumu tirgū.
Katra tonna kravu, kas tiek vesta cauri Latvijai, mūsu ekonomikā ienes apmēram 15 eiro, kopumā transporta un loģistikas nozare Latvijas tautsaimniecībā gadā ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro. Līdz galam neizsvērtais lēmums par akcīzes likmju paaugstināšanu degvielai, draud ar šī pienesuma ievērojamu samazināšanos, kā arī ar gadiem ilgi veidoto tirdzniecības ceļu zaudējumu. Tās kravas, kuras pa Latvijas dzelzceļu tiek vestas uz Latvijas lielajām ostām, pēc izmaksu sadārdzināšanās, visticamāk, tiks novirzītas uz mūsu kaimiņvalstu ostām - Klaipēdu un Tallinu. Ar šādiem lēmumiem mēs palīdzam celt kaimiņvalstu ekonomiku, bet gremdējam paši savējo.
Diemžēl objektīvu un profesionālu aprēķinu, kāda būs šāda scenārija ilgtermiņa ietekme uz Latvijas ekonomiku, valdība nav veikusi. Nav bijušas arī konsultācijas ar transporta un loģistikas nozares pārstāvjiem par šāda soļa ietekmi uz nozares konkurētspēju. Tāpat nav aprēķināts, kāda būs sadārdzinājuma ietekme uz dzelzceļa pārvadājumu izmaksām, cik daudz mēs zaudēsim no iespējamā kravu zuduma, un kā šo zudumu kompensēsim.
Degvielas sadārdzināšanās negatīvo ietekmi izjutīs ne tikai transporta un loģistikas nozare, bet arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo šo cenu pieaugums nozīmēs arī ikvienas preces, pārtikas produktu un pakalpojumu cenu kāpumu. Šis faktors vistiešākajā veidā ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja pirktspēju, un nodokļu reformas rezultātā paaugstinātais minimālās algas kāpums strauja dzīves dārdzības pieauguma dēļ var reducēties līdz nullei.
Akcīzes nodokļa pieaugums ir arī slikts signāls investoriem, kā arī esošajiem un potenciālajiem partneriem, jo kārtējo reizi norāda uz mūsu valsts neprognozējamo nodokļu vidi. Ministru prezidenta un finanšu ministres solījumi par stabilu nodokļu politiku Latvijā turpmākajos gados uzticību nevieš, jo stabilu un prognozējamu nodokļu politiku ir solījusi praktiski katra valdība.
BATL aicina Valsts prezidentu atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai lēmumu par akcīzes nodokļa celšanu degvielai. Degvielas akcīzes nodokļa palielināšanas pienesums valsts budžetam nav aprēķināms tikai tīri matemātiski, jo degvielas cenu kāpums atstāj negatīvu ietekmi uz katru Latvijas tautsaimniecības nozari, kā arī uz ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeni.
* biedrības "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" prezidente
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
