Priekšvēlēšanu kampaņas pārējām partijām dod nelielu reitingu pieaugumu, nacionāļi - mīnusos
PIETIEK06.05.2013.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā mēneša laikā, aktīvi sākoties partiju priekšvēlēšanu kampaņām, no 26,4 līdz 23,7% samazinājies to aptaujāto skaits, kuri nezina, par kuru partiju pašlaik balsotu Saeimas vēlēšanās. Uz šī rēķina, kā rāda jaunākie tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati, palielinājušies gandrīz visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju reitingi, - izņēmums ir tikai Nacionālā apvienība.
Kā rāda SKDS dati, uz jautājumu "Ja rīt notiktu LR Saeimas vēlēšanas, par kuru politisko partiju vai apvienību Jūs balsotu?", aptaujātie joprojām visbiežāk minējuši apvienību Saskaņas centrs, kuras reitings mēneša laikā palielinājies no 23,3 līdz 24,4 procentiem.
Reitingu saraksta otrajā vietā pēc mēneša pauzes ir atgriezusies Vienotība, kam priekšvēlēšanu kampaņa ir devusi reitinga pieaugumu no 10,4 līdz 12,4%, savukārt tai ar nelielāku pieaugumu seko Zaļo un zemnieku savienība: 10,8% martā, 11,1% aprīlī.
Tāpat neliels, kaut procentuāli nozīmīgāks pieaugums bijis reitingu saraksta pastarītei Reformu partijai, kuras reitings mēneša laikā pieaudzis no 1,6 līdz 2,2 procentiem.
Savukārt vienīgā partija, kura mēneša laikā zaudējusi aptaujāto uzticību, ir bijusi Nacionālā apvienība - Visu Latvijai-TB/LNNK: pirms mēneša tās reitings bija 9,9%, pašlaik - 7,8%. No Saeimā pārstāvētajām partijām tā ir vienīgā, kas neveic aktīvu priekšvēlēšanu kampaņu.
Interesanti, ka ir palielinājies Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā reitings - no 0,9% pirms mēneša līdz 1,7% pašlaik. Nevienas citas partijas reitings šā gada martā saskaņā ar SKDS datiem nav sasniedzis pat vienu procentu. Tā sauktās "Lindermana partijas" (Par dzimto valodu) reitings ir stabilā 0,3% līmenī.
SKDS aptaujā aptaujāti 1002 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, no kuriem 863 bijuši Latvijas pilsoņi.
Ņemot vērā, ka Pietiek šos datus oficiāli iegādājies no SKDS, pārpublicēšanas gadījumā ļoti vēlama atsauce arī uz Pietiek. Pretējā gadījumā pēc mēneša mums var vairs nebūt iespējas tos iegādāties.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
