Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ērika Kalnmeiera (attēlā) vadītā LR Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā izmantojusi Kriminālprocesa likuma caurumu, kas ļauj daļu dokumentu neiekļaut krimināllietā, bet lietai pievienot vien lietisko pierādījumu dokumentu sarakstu. Rezultātā, lai gan Zolitūdes traģēdijas tiesas process jau rit kopš pērnā gada decembra, apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem joprojām nav bijusi iespēja iepazīties ar visiem krimināllietā iekļautajiem būvniecības dokumentiem, jo tie nav iekļauti lietas materiālos, kurus izsniedz visiem tiesas procesa dalībniekiem.

Jau pavasarī apsūdzēto aizstāvji cēla trauksmi, ka viņiem nav iespējams piekļūt ļoti svarīgiem dokumentiem, jo būvniecības dokumentācija lietai pievienota vien kā saraksts. Būvinženiera Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks uzsver, ka būvniecības dokumenti šajā lietā ir paši svarīgākie, īpaši tajā daļā, kas attiecas uz viņa aizstāvamo. Tomēr precīzi izpētīt, kas tad īsti slēpjas šajos dokumentos, nedz apsūdzētajiem, nedz viņu aizstāvjiem nav iespēju.

Advokāti pavasarī lūdza tiesu dokumentus ieskenēt un izsniegt visiem procesa dalībniekiem, bet tiesa šo lūgumu noraidīja un piedāvāja iespēju advokātiem un apsūdzētajiem ar tiem iepazīties tiesas telpās. Turklāt tiesa solījusi, ka dos laiku ar šiem dokumentiem iepazīties.

Tomēr tā nav noticis. Pagaidām tiesa atradusi vien sešas dienas, kurās var ļaut procesa dalībniekiem iepazīties ar lietai pievienotajiem būvniecības dokumentiem, bet šajā īsajā laikā caurskatīt 879 dokumentu vienības jeb mapes, no kurām lielākā daļa ir vairākus simtus lappušu biezas, fiziski nav iespējams, norāda Zvejsalnieks.

“Mēs izmantojām pilnīgi visas tiesas piedāvātās iespējas iepazīties ar šiem dokumentiem, uz maiņām sēdējām tiesā un lasījām. Iespējas nokopēt vai ieskenēt faktiski nav, jo vairums no tiem ir milzu formāta dokumenti – A1 vai A0. Tik milzīgu portatīvo skeneri paņemt līdzi nav iespējams. Tad nu mēs kaut ko fotografējam, izlīdzamies, kā varam,” norāda advokāts. Pagaidām izdevies caurskatīt vien aptuveni ceturto daļu no dokumentiem.

Lai gan Kriminālprocesa likums skaidri norāda, ka visiem dokumentiem, kas ir būtiski pēc satura, ir jāatrodas krimināllietas materiālos, kurus izsniedz visiem procesa dalībniekiem, tomēr prokuratūra izlēmusi, ka tie noformējami vien lietisko pierādījumu sarakstā.

“Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka apsūdzība šajos dokumentos minēto var izmantot pret apsūdzētajiem, bet mums nav iespēju sagatavoties aizstāvībai,” norāda Zvejsalnieks.

Kā stāsta advokāts, dabā tās ir aptuveni 70 kastes ar dokumentiem, kas izņemti kratīšanās, salikti kastēs un atvesti uz prokuratūru. Apsūdzētie pat piedāvājuši savus kopētājus un skenerus, lai šos dokumentus pavairotu un nodrošinātu iespēju ar tiem iepazīties visiem procesa dalībniekiem, saprotot, ka prokuratūras rīcībā arī varētu nebūt tik liela izmēra kopēšanas un skenēšanas aparatūras. Tomēr prokuratūra un tiesa no tā atteikusies.

Lai gan aizstāvji vēl nav paguvuši caurskatīt visus būvniecības dokumentus, jo ar tiesas piedāvāto laiku nav pieticis, tomēr jau tagad sākta to liecinieku pratināšana, kuri liecina par būvniecības procesu. Kā uzsver Zvejsalnieks, jau apskatītie dokumenti ir radījuši virkni jautājumu šiem lieciniekiem, tomēr nav pārliecības, ka dokumentu kastes neslēpj vēl kādus svarīgus dokumentus, par kuriem ir būtiski uzdot jautājumus lieciniekiem.

Līdzīgi Kriminālprocesa likuma „caurumu” prokuratūra izmanto arī attiecībā uz audio ierakstiem. Daži prokurori tos pievieno lietai, bet, piemēram, Ģenerālprokuratūra konsekventi atsakās tos izsniegt un liek nākt tos klausīties uz prokuratūru. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...