Prokuratūrai „nerodas iespēja sniegt konkrētu atbildi” par policistes interešu konfliktu

Iesaki rakstu:

„Izskaidroju, ka Kriminālprocesa likuma 4.nodaļā likumdevējs ir devis interešu konflikta regulējumu, nosakot, ka kriminālprocesā reģistrā reģistrējamā persona nedrīkst uzņemties pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja tādējādi šī persona nonāktu interešu konfliktā, proti, ja tās personiskās intereses gan tieši, gan netieši nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesā iesaistītai personai pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu iespējamību.

Likums nosaka kārtību, kādā amatpersona, kas veic kriminālprocesu sevi atstata no kriminālprocesa veikšanas, kā arī kārtību, kādā risināms jautājums par konstatētiem interešu konflikta apstākļiem konkrētajā kriminālprocesā. No minētā likuma normām izriet, ka paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā procesa virzītājs iesniedz uzraugošajam prokuroram, kurš pēc visu motīvu pārbaudes pieņem procesuālu lēmumu.

No iesnieguma satura izriet, ka, Jūsuprāt, Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras amatpersonas nav novērsušas apstākļus, kas norāda uz interešu konflikta pastāvēšanu kriminālprocesu Nr.11817004010 un Nr.11815003710 pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Par pamatu šādam secinājumam minēts tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks J.Streļčenoks ir devis atzinumu par to, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja 1 .nodaļas vecākā inspektore I.Petrova ir atradusies interešu konflikta apstākļos un ir pārkāpusi likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmajā daļā noteikto, t.i. valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvus aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījuma partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti, jo inspektore I.Petrova kriminālprocesā Nr.11817004010 atradās cietušās statusā, bet kriminālprocesā Nr.11815003710 pildīja procesa virzītāja funkcijas. Abos kriminālprocesos I.Rekalovs bija persona, kurai tiesības uz aizstāvību.

Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu vērsās I.Petrovas pārstāvis ar lūgumu apstrīdēt šādu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja secinājumu. 2012.gada 16.martā ģenerālprokurors savā vēstulē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam norādīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir pieļāvis nepareizu Kriminālprocesa likumā lietotā termina „interešu konflikts" interpretāciju, kā rezultātā ir pārkāpis savu kompetenci. Apstāklis, ka viena kriminālprocesa procesa virzītājs ir cietušais citā kriminālprocesā, nevar tikt vērtēts saskaņā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Kriminālprocesa Nr.11817004010 tiesas izmeklēšanas laikā gan pirmā instance- Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, gan apelācijas instance - Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija, savos spriedumos konstatēja atsevišķu pierādījumu nepieļaujamību, kas ir interešu konflikta sekas.

Kriminālprocesā Nr.11815003710, kurā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2012.gada 8.oktobra spriedumu I.Rekalovs tika atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 190 .panta trešajā daļā, 253. panta trešajā daļā, nav konstatēta interešu konflikta esamība šī procesa pirmstiesas izmeklēšanā. Spriedums nav stājies spēkā.

Kā izriet no iepriekš minētajiem tiesu nolēmumiem, procesa virzītājas I.Petrovas darbības bija vērtējamas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 4.nodaļas noteikumiem, kas reglamentē interešu konflikta nepieļaujamību kriminālprocesā.

Sakarā ar to, ka iespējamie interešu konflikta apstākļi tiek izvērtēti konkrētos kriminālprocesos, un prokuratūras iestādēs netiek uzskaitīta un apkopota informācija par šādiem gadījumiem, nerodas iespēja sniegt konkrētu atbildi uz Jūsu iesniegumā izvirzītajiem jautājumiem.

Informēju, ka šīs izskaidrojošās atbildes tālāka pārsūdzība likumā nav paredzēta.

A. Kalniņš, virsprokurors.”

Seko mums