Prokuratūras arests Ēķa akcijām izrādījies neprofesionāls un viegli apejams
PIETIEK10.01.2012.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan pēc prokuratūras lūguma Andrejam Ēķim piederošajām akcijām AS Neatkarīgie nacionālie mediji – Latvijas Neatkarīgās televīzijas īpašniecē – Rīgas apgabaltiesa 2010. gada martā uzlika arestu, šis arests ir izrādījies neprofesionāls un viegli apejams. Pēc Pietiek aprēķiniem, pašlaik pat gadījumā, ja tiesa digitālās TV lietā piespriedīs Ēķim mantas konfiskāciju, valsts saņems labākajā gadījumā 2,2 procentus no uzņēmuma akcijām, savukārt atlikušo 97,8% akciju pārdošanu skandināvu Modern Times Group arests neapgrūtina.
Līdz ar paziņojumu par Latvijas Neatkarīgās televīzijas un saistīto kanālu pārdošanu TV3 īpašniecei Modern Times Group aktualizējies jautājums – kā vispār Ēķis šos kanālus var pārdot, ja viņam piederošajām akcijām šo kanālu īpašniecē Neatkarīgie nacionālie mediji ir uzlikts arests.
Taču, kā izrādās, aresta nosacījumi ir bijuši noteikti neprofesionāli, kā rezultātā pat mantas konfiskāciju paredzoša tiesas sprieduma gadījumā Latvijas valsts nevarēs pretendēt uz vairāk kā pāris procentiem akciju šajā uzņēmumā un līdz ar to arī tam piederošajos TV kanālos.
Pats Ēķis otrdien medijiem gan izvairīgi apgalvoja, ka arests „tālāko procesu būtiski neietekmēs”, turklāt ar šo jautājumu aktīvi darbojoties viņa juristi. Viņš nepieminēja pārmaiņas, kas kopš aresta uzlikšanas laika notikušas ar uzņēmumu Neatkarīgie nacionālie mediji.
Lieta tā, ka tiesa, izpildot prokuratūras lūgumu, nebija noteikusi aizliegumu palielināt šīs akciju sabiedrības pamatkapitālu un attiecīgi arī rīkoties ar no jauna emitētajām akcijām.
Spriežot pēc Lursoft datiem, šo situāciju Ēķis likumīgi ir izmantojis savā labā: pagājušā gada 18. februārī Uzņēmumu reģistra valsts notāre ir ierakstījusi komercreģistrā iespaidīgu Neatkarīgo nacionālo mediju pamatkapitāla palielinājumu – no 25 000 latu uz 1 139 681 latu.
Tas nozīmē – ja līdz šim pamatkapitāla palielinājumam arests bija uzlikts, domājams, visām uzņēmuma akcijām, tad pēc tā – tikai nepilniem 2,2 procentiem. Savukārt pārējo pārdošanu skandināviem vai kādam citam pircējam uzliktais arests neaizkavē.
Pietiek otrdien neizdevās uzzināt prokuratūras skaidrojumu – kādu iemeslu dēļ nav pieprasīts aizliegums arī pamatkapitāla palielināšanai un kura konkrētā amatpersona prokuratūrā par to atbildīga.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
