Prokuratūras „inovācija” – lēmumus nomaskēt kā „skaidrojošas vēstules”, lai tos nebūtu iespējams pārsūdzēt
Pietiek lasītājs21.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Turpinot tēmu par Tukuma iecirkņa Kārtības policijas priekšnieka Māra Trēdes un Tukuma rajona prokuratūras ciešajām saitēm, nosūtu prokurores pārdomu vēstuli par noziedzīgām darbībām. Lūdzu informēt sabiedrību par prokuratūras jauno pieeju lēmumus pieņemt informatīvu, „skaidrojošu” vēstuļu formā, lai tos nebūtu iespējams pārsūdzēt.
LATVIJAS REPUBLIKAS PROKURATŪRA
TUKUMA RAJONA PROKURATŪRA
2020.gada 18.maijā
Par iesnieguma izvērtēšanu
2020.gada 30.martā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī reģistrēts iesniegums par Eiropas Finanšu līdzekļu izkrāpšanu. Iesniegumā norādīs, ka Eiropas Savienība finansē meliorācijas sistēmas pārbūvi vietās, kur tās darbību traucē elektropārvaldes līnija. Projekta ietvaros konstatētas 19 šādas vietas. Eiropas Savienība ir piešķīrusi līdzekļus projektam meliorācijas sistēmas pārbūvei. Piešķirtie līdzekļi ir piesavināti, tā kā nevienā no būvprojektā paredzētajām vietām meliorācija netika pārbūvēta.
Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora S..Bisenieka 2020.gada 28.aprīļa lēmumu atteikts uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta pirmo punktu, t.i., nav noticis noziedzīgs nodarījums.
Par minēto lēmumu paziņots iesnieguma iesniedzējam. Paziņojumu parakstījis Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks M.Trēde. Paziņojumā ir norādīts, ka ir tiesības lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pārsūdzēt Tukuma rajona prokuratūrā 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.
2020.gada 8.maijā Tukuma rajona prokuratūrā saņemts iesniegums, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu par M.Trēdes paziņojumā norādīto faktu viltojumu. Iesniegumā norādīts, ka paziņojumā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu norādīta atsauce uz iesniedzēja iesniegumu ar saturu par iespējami izkrāptiem Eiropas Savienības līdzekļiem meliorācijas sistēmas pārbūvei, ko nav iespējams veikt, jo to traucē elektropārvaldes līnija ir viltojums. Iesniedzējs nav iesniedzis šāda satura iesniegumu un uzskata par pretlikumīgu M.Trēdes atsauci uz iesniedzēja tiesībām pārsūdzēt lēmumu, tā kā iesniedzējs nav likuma pilnvarota persona, kurai ir pārsūdzības tiesības. Izskatāmajā lietā pārsūdzības tiesības ir Eiropas Komisijai, kas ir cietusī puse saistībā ar izkrāptajiem finanšu līdzekļiem.
Iesnieguma izvērtēšanas gaitā, kā arī pārbaudot atteikuma materiālu Nr.398 konstatēju, ka lēmumu par atteikšanos ierosināt kriminālprocesu pieņēmis Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors S..Bisenieks, savukārt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks M.Trēde ir parakstījis paziņojumu par minētā lēmuma pieņemšanu un tā pārsūdzības kārtību.
No atteikuma materiāla redzams, ka iesniegumu par Eiropas Finanšu līdzekļu izkrāpšanu ir iesniedzis.
Kriminālprocesa likuma 373.panta piektā daļa noteic, ka lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, vai amatā augstākam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors.
Uzskatu, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks M.Trēde paziņojumā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir kļūdaini norādījis, ka pārsūdzības tiesības ir iesnieguma iesniedzējam, tomēr minētais apstāklis neietekmē Lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu likumību un pamatotību.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 370.pantu kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, vai arī, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.
Uzskatu, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka M.Trēdes rīcībā nav saskatāms Kriminālprocesa likuma 370.pantā paredzētais kriminālprocesa uzsākšanas pamats.
Šī atbilde ir skaidrojoša un nesatur nekāda veida nolēmumu, līdz ar ko tās pārsūdzība normatīvajos aktos nav paredzēta.
Tukuma rajona prokuratūras prokurore Daiga Miķe
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
