Prokurors bez mazākās sirds trīsas veselu gadu mierīgi dzīvoja, zinot, ka tieši viņš nosūtījis CILVĒKU, MĀTI drošā nāvē
Žaklīna Cinovska27.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zināt, kas mani reāli sācis tracināt Kristīnes Misānes lietā? Ka tagad liela daļa ierēdņu, politiķu un citādi svarīgo personu klaigā, ka šī nu reiz ir bijusi viena specifiska lieta! Nopietni?
Parasts ģimenes strīds, kur dala bērnus starp divām valstīm, ir kas specifisks? Visā pasaulē tādi strīdi notiek katru dienu desmitiem lietu vienā dienā, visu laiku! Un visas normālas valstis jau sen zina, kā šādos gadījumos rīkoties.
Arī pašreiz ir Latvijā desmitiem šādu līdzīgu precedentu. Varbūt ne ar Āfriku, bet ar citām zemēm, es pat zinu pārīti tādu gadījumu!
Vienīgais, kā šo konkrēto gadījumu var nosaukt par specifisku un neparastu, ir tikai ar to, ka visa šī lielā jezga notika tikai viena ierēdņa dēļ! Viens ierēdnis - prokurors Kaspars Kalniņš vienkārši nepildīja savus dienesta pienākumus kā pienākas, slinki un ciniski paņēma tikai vienu likumu un to piemēroja ar sausu likuma burtu, pilnībā ignorējot un neizmantojot citus likumus un iespējas! Turklāt vēl noraidīja sakārtotās Dānijas priekšikumus!
Un tas sakrita, ka tā ir reāli trešā pasaules valsts - Āfrika (lai gan pēc šī gadījuma, būsim godīgi, vai mūsu valsts arī nav šādā līmenī?) Un tieši DĀR šāds lēmums faktiski pielīdzinās nāvessodam. Un viņš, šis Latvijas pilsonis, vienkārši, bez mazākās sirds trīsas veselu gadu ar to mierīgi dzīvoja! Mierīgi, gāja uz veikalu, uz kino un citur, zinot, ka tieši viņš nosūtījis CILVĒKU, MĀTI drošā nāvē!
Lūk, tas ir specifiski! Nevis bērnu dalīšana starp vecākiem. Sevišķi, ja visi zina, ka jau 30 gadus simtiem tūkstošu mūsu pilsoņu atrodas - dzīvo, strādā, veido ģimenes ārzemēs! SEN jau vajadzēja būt konkrēti izstrādātam plānam, kas VIENMĒR aizstāv mūsu pilsoņus, mūsu vecākus, mūsu bērnus!!
Vai tā nav?
Ja šis gadījums mūsu varasvīriem šķiet specifisks, kas tad notiek ar mūsu pilsoņiem, kam ir problēmas ar ārvalstu biznesiem, uzmetieniem ārzemēs, cita veida nepatikšanām, kas sanākušas apzināti, neapzināti vai vienkāršas kļūdas dēļ, atrodoties ārpus savas Dzimtenes? Es tagad reāli satraucos. Nedod, Dievs, nepaveikties, atrodoties prom. Kas mūs aizstāvēs? Un kā?
Aicinu stāstīt publiski arī tādus gadījumus, kas ir neskaitāmas reizes sarežģītāki un nav tik viennozīmīgi kā vienas ģimenes strīds par bērnu dalīšanu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
