Iesaki rakstu: 
Ir pamats domāt, ka piektdien apcietināto prokuroru Svenu Martinsonu uz iesaistīšanos kukuļošanā pamudinājis „dzīvokļa jautājums” – „treknajos gados” iegādāts liels dzīvoklis Pierīgā radījis pietiekami smagu parādu slogu. Tiesa, prokuroram nebija pamata sūdzēties par ārkārtīgu grūtu finanšu slogu.
Kā rāda 1976. gadā dzimušā Martinsona amatpersonas deklarācijas, līdz pat 2008. gadam viņam nav piederējuši nekādi nekustamie īpašumi, un arī viņa vecākiem piederējis tikai neliels dzīvoklītis Rīgā.
Laikā līdz 2008. gadam prokurora alga diezgan strauji pieaugusi – vēl 2006. gadā viņa mēnešalga bijusi 900 latu mēnesī, bet 2007. gadā – jau 1250 latu mēnesī. 2008. gadā tā vēl nedaudz palielinājusies.
2008. gadā pirms bērna piedzimšanas Martinsons iegādājies savu pirmo personisko nekustamo īpašumu, un tas bijis diezgan tipisks „trekno gadu” pirkums: 92 kvadrātmetru dzīvoklis Baložos 2008. gada sākumā tika nopirkts par iespaidīgu summu.
Saskaņā ar zemesgrāmatu datiem dzīvokli prokurors iegādājies par aptuveni 74 tūkstošiem latu, savukārt viņa paša deklarācijā norādītā summa ir 140 tūkstoši eiro – tātad 98 tūkstoši latu jeb aptuveni 1060 latu kvadrātmetrā.
Prokurors aizņēmies faktiski visu pirkumam nepieciešamo summu – deklarācijā uzrādīti divi aizdevumi 126 un 14 tūkstošu eiro apmērā, kaut saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju uz īpašumu reģistrētās hipotēkas apmērs ir tikai 88,5 tūkstoši latu.
Banku kredītu kalkulatori rāda, ka, ņemot šādu kredītu uz 20 gadiem, prokurora ikmēneša maksājums ar bankas noteikto 5,1 procenta likmi varētu būt bijis ap 600 latiem, uz 40 gadiem – ap 440 latiem.
Toties no prokurora amatpersonas deklarācijas gan izriet, ka 11 mēnešu laikā viņš bankai procentos bija samaksājis tikai nepilnus 1800 eiro. Savukārt otrs aizņēmums bija sarucis par četriem tūkstošiem eiro.
Tiesa, Martinsons nevar attaisnoties ar to, ka viņa finansiālo situāciju būtu smagi iedragājusi vispārējā valsts iestāžu darbinieku algu samazināšana. Tieši pretēji – arī 2009. gadā viņa vidējie mēneša ienākumi bijuši virs 1300 latiem, kam vēl jāpieskaita gandrīz 5900 latu liels Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksāts pabalsts.
Jāpiebilst, ka iespaidīgas parādsaistības prokuratūras darbinieku vidū drīzāk ir nevis izņēmums, bet norma. Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāze, prokurora Ginta Bērziņa parādsaistības ir virs 178 tūkstošiem eiro, Gunāra Bundža – vairāk nekā 147 tūkstoši eiro, Ingemāra Masaļska – 152 tūkstoši eiro, Inetas Bebres – virs 146 tūkstošiem eiro, Agņa Pormaļa – vairāk nekā 132 tūkstoši eiro, Gata Donika – virs 110 tūkstošiem eiro, Ata Dzērvēna – gandrīz 103 tūkstoši eiro, Veltas Zaļūksnes – vairāk nekā 94 tūkstoši eiro, Aināra Meistara – 80 tūkstoši eiro.
Šā gada pavasarī Neatkarīgā Rīta Avīze bija pat sastādījusi prokuroru lielāko parādsaistību „topu”, un tajā tagad apcietinātais prokurors Martinsons ieņēma augsto piekto vietu. Savukārt gandrīz 300 tūkstošu eiro parādsaistības bija „topa” pirmās vietas ieguvējai – nu jau bijušajai Jūrmalas virsprokurorei Sigitai Priedei, kura pērn iesniedza atlūgumu pēc tam, kad tika izteiktas aizdomas par viņas saistību ar korupcijā vainoto prokurori Irinu Bogdanovu.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
