Iesaki rakstu: 
Ministrei iesniegts negodprātīgo VID darbinieku saraksts! Kā tas vispār iespējams? Uz kādas informācijas pamata tas izveidots? Baumas, kolēģu – stukaču novērojumi, savstarpējā kolēģu aprunāšanā radīts?
Ar ko šāds negodprātīgo darbinieku saraksts, tapis pēc niecīgākā politiskā spiediena, ir labāks par tiem sarakstiem, kurus latvieši taisīja staļiniskajā LPSR par citiem latviešiem – uz Sibīriju izsūtāmajiem? Juridiskā un morālā vērtība šādiem papīriem ir identiska. Un visa sabiedrība to pieņem?
Un kur negodprātīgo ceļu policistu saraksts? Un negodprātīgo valsts kancelejas un Satiksmes ministrijas ierēdņu saraksti? Tā tagad Latvijā ir tāda jauna publiskās pārvaldes metode? Tiklīdz iestādē kādas problēmas, tās vadītājs metas pie ministra, lai noliektu muguru iesniegtu negodprātīgo darbinieku sarakstu? Varētu turpmāk prēmēt tos vadītājus, kam saraksts garāks.
Arī šī pēkšņā VID darbinieces paraugaizturēšana TV starmešu gaismā nedara valstij godu. Nevienā sižetā nevienam par aizturētās personas cilvēktiesībām, protams, pat doma prātā neienāk. Tas, ka viņa nav nedz notiesāta, nedz viņas vaina pierādīta, nedz viņai vai viņas pārstāvjiem dota iespēja plaši komentēt notikušo, līdzīgi kā pēkšņos raganu medniekus, protams, pseidožurnālistus un visu sabiedrību neinteresē.
Un, ja jau tā ir PVN atmazgātāju grupa, tad kur ir grupas pārējie dalībnieki? Kas tā par interesantu PVN izkrāpēju grupas atklāšanu, kur aiztur tikai vienu, šādā ķēdē pēc definīcijas ne to būtiskāko personu?
Izskaidrojums, protams, vienkāršs – mums ir pasūtījums raganu medībām. Lūk, jums – VID negodprātīgie darbinieki. Droši vien paraugaizturēšanai žurnālistu klātbūtnē sekos paraugprocess. Katra izmeklēšanas detaļa jau tiek nopludināta, žurnālisti jau zina sievietes vārdu, attiecīgi parādsaistības, ģimenes locekļus.
Bēdīgi tas viss ir. Tas viss rāda tikai to, cik tālu mēs kā sabiedrība, kā nācija esam no attīstīto valstu līmeņa. No nācijas, kas māk tikt galā ar atbildību, kas izriet no tā, ka mums ir sava valsts. Šajā kauna vēstules stāstā lielāku atbildību pat gribas likt nevis uz iestādes vadītāju, bet uz medijiem, politikas komentētāju vairumu, sabiedrību kopumā, kurai liekas, ka tas ir pieņemams veids, kā mēs kārtojam lietas savā valstī.
Baumas, pasūtījuma aresti, publiskas izrēķināšanās ar cilvēkiem, kuri uz ātru roku kaut kur apsūdzēti, utt. Bēdīgi tas viss ir, un katrs šāds gadījums neveicina lojalitāti valstij, neveicina lojalitāti Latvijai – tieši otrādi, katrs šāds gadījums iznīcina pēdējās lojalitātes paliekas kādā ģimenē, kādā cilvēku grupā.
Šajā gadījumā var tikai iedomāties, kādu atmosfēru iestādē ir radījusi vadītāja Ināra Pētersone ar savu vēstuli. Kā jūtas VID darbinieki, zinot, ka katru dienu uz kādu baumu, aprunāšanas vai kolēģa nenovīdības pamata katru no viņiem var iekļaut mistiskos melnajos sarakstos, atrašanās kuros, šķiet, draud, iespējams, ar kādu ātri sadiegtu kriminālprocesu vai operatīvo lietu un gadiem ilgu izsekošanu, vai vienkārši ar karjeras beigām .
Viens no sarakstā ierakstītajiem jau esot iesniedzis atlūgumu, tiek ziņots ar ļaunu prieku. Vai tāds ir mērķis? Izēst no iestādes konkrētus cilvēkus, padarīt viņu dzīvi neciešamu, lai viņi aizietu? Kāda ir atmosfēra šādi vadītā iestādē un kā šādas vadības metodes ietekmē darbinieku lojalitāti, var tikai minēt, bet trakākais atkal ir tas, ka mēs visi to paciešam – mums tas liekas normāli, ka tā tiek kārtotas lietas mūsu valstī.
Visbeidzot, ko pēc šī mēs kā sabiedrība sagaidām no VID darbiniekiem? Kā pret mums izturēsies tāds VID, kurš pats savās mājās attiecības kārto, balstoties nevis likumā, morālē un labas pārvaldības principos, bet gan baumās, simpātiju/antipātiju līkločos un uz to pamata tapušos melnajos sarakstos?
Bēdīgi tas viss ir.
*Pārpublicēts no puaro.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
