Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc padziļinātas EY (Ernst & Young Baltic) ziņojumu izpētes par visiem Rail Baltica izdevumiem un ienākumiem, nozares profesionāļi un eksperti no Igaunijas, atrada daudzas neatbilstības, ko aprēķinos pieļāvis EY. AS RB Rail par šo pētījumu samaksājuši 270 000 eiro. Un tagad šīs kļūdas, ja tās netiks paskaidrotas vai labotas, var mums maksāt krietni vairāk, nekā spējam iedomāties. Par to neviens nevēlas skaļi runāt, bet Rail Baltic projektu finansēšana var tikt apdraudēta no ES fondiem, var nākties atmaksāt visus ieguldījumus. Tas nozīmē, ka visām trim Baltijas valstīm būtu jāsedz visi izdevumi - 5,8 miljardi eiro.

Lielākās kļūdas aprēķinos ir saistītas ar gaisa piesārņojuma aprēķiniem, akcīzes nodokļa aprēķiniem un izmaksām, kas saistītas ar ietekmi uz vidi.

Igaunijas nevalstiskā organizācija Avalikult Rail Balticust (turpmāk NVO ARB) tas satrauca un tādēļ tika nosūta vēstule RB Rail vadībai, kurā tika norādītas atrastās kļūdas, un lūgums šīs kļūdas skaidrot. RB Rail vadība neuzskatīja par svarīgu trīs mēnešu laikā sniegt atbildes uz jautājumiem. Pēc atkārtotas informācijas pieprasīšanas tā vietā, lai sniegtu rakstiskas atbildes, RB Rail vadītāja Baiba Rubesa uzaicināja NVO ARB uz tikšanos Rīgas birojā, lai sniegtu mutisku skaidrojumu.

NVO ARB arī uzrakstīja vēstuli ar jautājumiem par kļūdām ES pārstāvjiem. ES atbildēja, ka RB Rail un Baltijas valstis pašas ir atbildīgas par Rail Baltica Globālā projekta izmaksu-ieguvumu analīzes (IIA) pētījuma augsto kvalitāti un RB Rail ir jāsniedz atbildes uz jautājumiem sabiedrībai.

RB Rail noteica tikšanās datumu, uz ko NVO ARB atbildē norādīja, ka vēlas protokolēt EY atbildi video formātā. Dažas dienas pirms noteiktā tikšanās datuma RB Rail pēkšņi paziņoja, ka dažas privātpersonas, kuras piedalās sanāksmē, nevēlas tikt filmētas. NVO ARB atbildēja, ka privātpersonas, kas nevēlas tikt filmētas, var neapmeklēt sanāksmi filmēšanas laikā.

Diemžēl pēc ierašanās sanāksmē ar kamerām RB Rail paziņoja, ka tikšanās ir beigusies. NVO ARB nevarēja akceptēt slēgto tikšanās formātu, jo:

1. Līdz šim no RB Rail netika saņemtas rakstiskas atbildes.

2. Lai pēc iespējas precīzāk informētu sabiedrību par apspriestajiem jautājumiem, ir nepieciešams protokols un vienkāršākais, atbilstošākais un precīzākais veids kā protokolēt sapulci, ņemot vērā 21.gs. priekšrocības, bija videoformāts.

Baiba Rubesa uz tikšanos neieradās.

Visbeidzot, rakstiskās atbildes uz pirmajiem trim jautājumiem tika sniegtas, atbildot uz Igaunijas tiesas spriedumu 25.septembrī, bet daļa no jautājumiem joprojām nav atbildēti. Izmaksu un ieguvumu analīzes nepublicētie avota dokumenti joprojām ir zem “noslēpumu plīvura”.

Ja Rail Baltica projekts tiek uzskatīts par nerentablu un ar daudzām kļūdām, ES var apstādināt projekta finansēšanu, kā arī atprasīt jau iemaksātās summas.

Kā precedentu varam minēt metro projektu Budapeštā. ( pilns raksts pielikumā)

Skaitļi un fakti par projektu

Kopējais Baltijas valstu nodokļu maksātāju skaits ~ 2 603 500

Projekta izmaksas - 5,8 miljardi

5 800 000 000/2 603 500 = 2227.8 eur

Katram nodarbinātajam, ja netiks veikts finansējums no ES, nāksies maksāt par projektu 2227,8 eur.

Ja ģimenē ir divi nodokļu maksātāji, tad ģimenei, lai segtu Rail Baltica celtniecību var nākties samaksāt no nodokļiem 4455,6 eur

Restaurēšanas, uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas: 126,6 miljoni eur gadā

No katra nodokļu maksātāja apmēram 50 eur gadā.

No 2015. gada kopējās izmaksas augušas no 3,7miljardiem eur uz 5,8 miljardiem eur.

Latvijā sākuma plānotās izmaksas bija 1,27 miljardi eur, tagad 1,968 miljardi eur.

Vienvirziena biļetes cena Rīga-Tallina vai Rīga-Viļņa vienai personai no 26 eur augusi uz 38 eur.

Rail Baltica dzelzceļa trases celtniecību plānots sākt 2019. gadā un pabeigt 2026. gadā.

Jebkura, pat sākumā šķietami nenozīmīga RB projekta kļūda attiecas uz ikvienu, kas dzīvo Baltijā. Mums jāmaina mūsu domāšanas veids no patērētāju domāšanas uz saimniecisku domāšanas veidu, un jāseko līdzi ikvienam solim RB Rail darbos! Pierādījums tam jau ir tas, ka Igaunijas nodokļu maksātājiem pašlaik no savas kabatas jāapmaksā apmēram 1,4 miljoni eiro Rail Baltic izmaksu. Sākotnēji tika plānots, ka ES maksās. Projekta termiņa neievērošanas dēļ igauņu nodokļu maksātājiem jāmaksā no sava budžeta.

Kopš 2015. gada kopējās Rail Baltica izmaksas ir pieaugušas no 3,7 miljardiem eur līdz 5,8 miljardiem eiro, un sākotnējās plānotās izmaksas Latvijā bija 1,27, tagad tie ir 1,968 miljardi eiro.

Biļetes cena braucienam maršrutā Tallina-Rīga vai Viļņa-Rīga tika plānota 26 eiro, tagad pieaugusi līdz 38 eiro. Tagad vienam cilvēkam divvirzienu biļete uz Tallinu vai Viļņu izmaksās 76 eur. Ģimenei ar 2 bērniem tas jau ir 304 eur. Šķiet, ka ar auto ģimenei šāds brauciens ir krietni izdevīgāks.

Salīdzinājumam var minēt arī airBaltic biļešu cenu 25 eur no Tallinas līdz Rīgai, kas ir pat lētāka nekā plānotā vilciena biļešu sākumcena.

Kāda garantija, ka visi izdevumi un izmaksas netiks palielinātas 2, 5 vai 10 reizes līdz 2019. gadam, kad tiks sākta šī projekta būvniecība? Un kā attīstīsies Baltijas valstu ekonomika līdz 2026. gadam, kad plānots projektu pabeigt?

Mēs uzskatām, ka cilvēkiem ir jāzina, ko viņi upurē šī projekta vārdā. Un, ja šis projekts nav veiksmīgs un izdevīgs, vai tas ir tā vērts upurēt aizsargājamās dabas teritorijas, valsts aizsargājamos arheoloģijas un kultūras pieminekļu, privātīpašumus, kas piederējuši cilvēkiem cauri gadsimtiem, lauksaimniecības zemi, kas ir būtisks pienesums mūsu tautsaimniecībai, u.t.t. Mūsu valstī jau ir bijuši pietiekoši daudz šādi neprātīgi dārgi projekti, piemēram, Dienvidu tilts. Neviens līdz šim nav nesis atbildību. Vai Rail Baltica būs nākošais?

Vai varam būt 100% pārliecināti, ka nauda, ​​kas domāta šim projektam, nenozīmē kādas privātās intereses un privātās kabatas papildināšanu. Kurš no Ministru kabineta ir gatavs parakstīt šādu garantijas dokumentu?

Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību visam notiekošajam par un ap Rail Baltica projektu, mēs 26. oktobrī plkst. 10.00 Gallery Park Hotel Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 7 rīkojam preses konferenci.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft