Iesaki rakstu:

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un būvnieks spētu savlaicīgi plānot turpmākos būvdarbus bez neparedzētiem pārtraukumiem, izšķiroša nozīme ir finansējuma nepārtrauktībai. Un to ir iespējams nodrošināt tikai tad, ja projekta vadība ir vērsta uz rezultātu un savstarpēju sadarbību. Kādēļ par to runāju? Jo redzam, ka lēni risinājumi un nepietiekama amatpersonu iesaiste projekta virzībā būtiski sadārdzina projektu, bet ne tikai – tie rada arī reputācijas riskus un praktiskas sekas.

Vai ir pamats satraukumam?

Īsā atbilde – jā. Ikdienā redzot projekta finansējuma plūsmas dinamiku, rodas secinājums, ka Rail Baltica projekts šobrīd ir kļuvis kā par platformu būvēt savu atpazīstamību, tā iespēju norādīt uz priekšgājēju vai kolēģu pieļautajām kļūdām. Tas viss paņem laiku. Un tajā pašā laikā mēs, būvnieks, esam šo peripetiju vidū – esam gatavi un būvējam, bet arī valstij būtu jāizdara savs mājasdarbs līdzfinansējuma jomā. Tā turklāt ir būtiski mazākā daļa no kopējām projekta izmaksām, kuras valsts ar jaunām darbavietām un pakalpojumiem atgūst jau projekta realizācijas laikā.

Vienā no jaunākajām Norstat veiktajām aptaujām secināts – 62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir jāpiedalās šāda līmeņa projekta īstenošanā ar līdzfinansējumu no valsts budžeta. Tajā pašā laikā nedaudz vairāk kā trešdaļa (33%) aptaujāto valsts institūciju iesaisti Rail Baltica attīstībā vērtē kā nepietiekamu un vēl lielākai daļai ir grūti formulēt viedokli vai trūkst informācijas šajā jautājumā. Nemaz nerunāsim par to, ka puse iedzīvotāju nav informēti, ka valsts līdzfinansējums sastāda vien 15% no kopējām projekta izmaksām.

Redzam, ka tagad, kad lēmumpieņēmēji, atbildīgās ministrijas, sāk iedziļināties un izvērtēt projekta pienesumu plašākā – uzņēmējdarbības, vides un militārās aizsardzības – mērogā, tiek sperti pirmie soļi un atsevišķu projekta daļu projektēšanai un izbūvei tiek rasti līdzekļi. Tomēr arī turpmāk būvniekam ir nepieciešamas garantijas, lai brīdī, kad ir skaidrs – esam gatavi nākamajai fāzei, ir iespēja uzsākt tās īstenošanu bez liekas aizkavēšanās. Eiropas Savienības fondi nav bezgalīgi, par to, ka tie ir jāapgūst, kamēr ir iespēja, runā daudzi, arī ārpus satiksmes jomas. Pretējā gadījumā neapgūto līdzfinansējumu būs jāsedz no valsts budžeta. Un arī šo faktoru jau minētajā socioloģiskajā aptaujā iedzīvotāji īpaši izceļ, vairāk nekā pusei (56%) aptaujāto norādot, ka projekta vai tā daļu nepabeigšana radītu valsts reputācijas riskus un drošības apdraudējumu.

Vēlos uzsvērt, kāpēc ceļam trauksmi. Nepārprotiet, arī kaimiņos projekta īstenošanā būtu uzlabojamas jomas, tomēr kolēģi Lietuvā un Igaunijā labāk saprot Eiropas Savienības finansējuma piesaistes spēles noteikumus Briselē. Tikmēr Latvija turpina tērēt enerģiju iekšējo intrigu vērpšanai, nespējot vienoties par prioritātēm starpinstitūciju līmenī un vienkārši – nespējot komunicēt pozitīvi.

Par Latvijas reputāciju

Šāda mēroga projekti netiek īstenoti katru gadu un pat ne desmitgadi. Jāatgādina, ka BERERIX būvē vienu no nozīmīgākajiem posmiem Rail Baltica projektā – Rīgas Centrālo mezglu, kas ietver Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūvi, dzelzceļa tilta pār Daugavu būvniecību, Eiropas standarta sliežu ceļu izbūvi, jaunu dzelzceļa pārvadu izbūvi un pieguļošās infrastruktūras būvniecību. Šāda mēroga projektu (vai tā daļu) nevar tik vienkārši iepauzēt un iekonservēt, ja valsts tomēr nebūs gatava atbildēt par uzņemtajām saistībām līdzfinansējuma nodrošināšanā.

Atsākt darbu pēc pārtraukuma būs grūtāk un daudz dārgāk. Nemaz nerunājot par sabiedrības neērtībām ar iežogotām teritorijām, nepabeigtām ielām, pieeju Centrālās stacijas ēkai un peroniem. Jāatzīmē, ka tieši būtiski uzlabojumi pilsētvidē ir viens no trim svarīgākajiem personīgajiem ieguvumiem no Rail Baltica projekta īstenošanas, ko Norstat aptaujā izcēluši gandrīz 40% aptaujāto.

Diskusijām saistībā ar Rail Baltica īstenošanu ir jābūt, tomēr tām jābūt samērīgām un pamatotām. Eiropas Savienība finansējuma nodrošināšanas jomā savu uzdevumu veic, un valdība apzinās, ka, lai projektu īstenotu, būs jāiegulda līdzekļi arī no valsts budžeta. Pretējā gadījumā rodas neskaitāmi riski – Rīgas centrā stāvēs puspabeigta ēka un ielas, projekta un valsts reputācija gan Eiropas Komisijas, gan dalībvalstu, gan ārvalstu investoru skatījumā tiks sagrauta. Vai mums to vajag?

Ar šī projekta īstenošanu ir iespējams pierādīt, ka Latvija neatpaliek no rietumiem un savienojamības jomā var būt tikpat mūsdienīga kā lielās pilsētas Rietumeiropā.

Atgriežoties pie pirmsākumiem

Visbeidzot, šķiet, ka reizi par visām reizēm jāvieš skaidrība par to, kā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projekts ir būtiski mainījies no sākotnējās ieceres. Tas saistīts tostarp, bet ne tikai ar papildu prasībām drošības, ilgtspējas un tehnisko risinājumu aspektos gan no projekta ieviesēju puses, gan, respektējot Eiropas Komisijas noteiktos standartus.

Izmaiņu ir daudz, un tās visas likumsakarīgi ietekmē arī projekta izmaksas – divu sliežu ceļu vietā stacijas projektā būvēsim četrus, kas nozīmē lielāku stacijas mezglu ar ēku un pārvadiem, papildu darbu tvērumā ir dzelzceļa platformu augstuma palielināšana, ritošā sastāva apkalpošanas zonas izveide, tāpat līdz ar korekcijām projektēšanas vadlīnijās nācās pārprojektēt un nākotnē būs jāizbūvē sprādziendrošas konstrukcijas, bagāžas apstrādes telpas un neskaitāmi citi lietderīgi darbi.

Jau vairākus gadus, bet jo sevišķi līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā pastiprinājusies Rail Baltica projekta kā stratēģiskas transporta infrastruktūras nozīme arī militārā kontekstā. Svarīgi norādīt, ka attiecīgos krīzes apstākļos Rail Baltica kalpotu ne vien militāras tehnikas transportēšanai, bet arī civilajai aizsardzībai.

Gatavība krīzes situācijām, nodrošinot stabilus savienojumus un pārvietošanās iespējas cilvēkiem, ir izšķiroši svarīgs risku pārvaldības aspekts pēdējo gadu problemātiskajos ģeopolitiskajos apstākļos. Valdībai ir skaidrs, ka ģeopolitiskā drošība Latvijā un Baltijas reģionā ir prioritāte. Un Rail Baltica projekts ir viens no rīkiem lielākā instrumentu kopumā, kā to nodrošināt.

Rail Baltica satiksmes jomā ir definēts kā prioritārs projekts, un politiķiem patīk norādīt, cik daudz katra no institūcijām ir izdarījusi šī gadsimta projekta attīstībā. Projekts ir konstantā mediju, Eiropas Savienības organizāciju un sabiedrības redzeslokā, tai skaitā, Briselē atskan tas, kas skan Latvijas mediju negatīvajā telpā. Ja Rail Baltica projekts ir prioritāte, tad pret to tā ir arī jāattiecas.

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google