Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tagadējais Nacionālās apvienības pārstāvis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 1988. gadā Padomju Savienības Komunistiskajā partijā esot iestājies tikai un vienīgi tāpēc, lai „spiestu ārā no turienes visu, kas saistīts ar Kremļa politiku”, - ar šādu skaidrojumu ministrs nācis klajā Latvijas radio.

Līdz šim ministrs uz publiski izteiktajiem jautājumiem, vai tiešām viņš kompartijā iestājies laikā, kad jau notika pirmās akcijas pie Brīvības pieminekļa un bija nodibināta Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, bija klusējis tāpat kā viņa pārstāvētās Nacionālās apvienības vadība.

Nu Rasnačs nācis klajā ar apgalvojumu, ka jau trešajā Tautas frontes kongresā 1991.gadā, kad kandidējis uz priekšsēdētāja vietnieku, viņš publiski pateicis, ka „88.gada septembrī es iestājos un 89.gada augustā izstājos”.

„Atkārtošu vēlreiz – Latvijā bija mobilizācija, lai pēc lietuviešu parauga ierobežotu imigrāciju, lai pēc lietuviešu parauga ierobežotu rusifikāciju. Latvieši draudēja būt mazākums. Līdz ar to vienīgais līdzeklis bija latviešiem pašiem spiest ārā no turienes visu, kas saistīts ar Kremļa politiku,” – tā savu ielēkšanu padomju nomenklatūras „pēdējā vagonā” tagad skaidro Rasnačs.

Viņš varot minēt arī citus cilvēkus, kas tāpat kā viņš esot stājušies kompartijā, lai „spiestu ārā Kremļa politiku”: „Minēšu tādus uzvārdus. Dainis Īvāns, Andris Piebalgs, Alfrēds Čepānis, Imants Daudišs, un daudzi, daudzi citi. Sarmīte Ēlerte un daudzi, daudzi citi tajā laikā aktīvi strādāja tieši uz to, lai [PSKP] 19.konference, kas ielika pamatus totalitārās sistēmas salaušanai, lai tā notiktu veiksmīgi.”

No Rasnača skaidrojuma izriet, ka tieši viņa un viņam līdzīgo iestāšanās kompartijā esot novedusi pie tā, ka „līdz ar to mainījās vēlēšanu sistēma. Un līdz ar to arī pirmajās brīvajās vēlēšanās nacionālie parlamenti varēja pasludināt neatkarību”. Tātad bija mobilizācijas, cilvēki iestājās, izdarīja savu darbu un 1989.gadā izstājās, - tagad skaidro Rasnačs.

Tikmēr Nacionālās apvienības vadība joprojām nav vēlējusies atbildēt uz šiem tai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Rasnača un citu partijas biedru komunistisko pagātni:

1) Vai tiešam pašreizējais tieslietu ministrs, Nacionālās apvienības biedrs Dzintars Rasnačs ir bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs?

2) Ja jā, vai tiešām Dzintars Rasnačs kompartijā ir iestājies astoņdesmito gadu beigās, kad kārtīgi patrioti un drosmīgi nacionālisti jau dibināja LNNK un Vides aizsardzības klubu?

3) Vai Nacionālās apvienības vadība ir uzdevusi Dzintaram Rasnačam jautājumus par viņa komunistisko pagātni?

4) Ja šādi jautājumi ir uzdoti, kā Dzintars Rasnačs ir paskaidrojis savu tieksmi uz kolaboracionismu ar padomju iekārtu astoņdesmito gadu beigās?

5) Vai Nacionālās apvienības vadība ir centusies noskaidrot – vai Dzintars Rasnačs vispār ir arī izstājies no kompartijas?

6) Vai ir noskaidrots – kādas tieši personas ir devušas Dzintaram Rasnačam nepieciešamās rekomendācijas, lai viņš varētu iestāties PSKP, un vai šīs personas nav bijušas atbildīgos PSKP un VDK amatos?

7) Vai Nacionālās apvienības vadība ir iepazinusies ar Dzintara Rasnača kompartijas personisko lietu, viņa autobiogrāfiju, viņa personiskās pārliecības aprakstu un iesniegumu par iestāšanos PSKP?

8) Vai Nacionālās apvienības vadība ir noskaidrojusi – cik vēl bijušo PSKP biedru pašlaik darbojas partijas rindās, tostarp partijas un nodaļu vadībā?

9) Vai Nacionālās apvienības vadība vispār ir vēlējusies painteresēties par šo jautājumu?

10) Un visbeidzot – vai Nacionālās apvienības vadība tiešām uzskata, ka bijušo komunistu atrašanās partijas rindās atbilst Nacionālās apvienības deklarētajām vērtībām un principiem?

Nacionālās apvienības vadībā ir:

- Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs un Saeimas deputāts

- Gaidis Bērziņš, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Saeimas deputāts, LU Juridiskās fakultātes lektors

- Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts, Nacionālās apvienības valdes loceklis

- Jānis Dombrava, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Saeimas deputāts

- Imants Parādnieks, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Saeimas deputāts

- Jānis Iesalnieks, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālās apvienības valdes loceklis

- Ināra Mūrniece, 12. Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālās apvienības valdes locekle

- Inese Laizāne, Nacionālās apvienības valdes locekle, Saeimas deputāte

- Rihards Kols, 12. Saeimas deputāts.

- Raivis Zeltīts, Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs, Mārupes novada domes deputāts

- Kaspars Gerhards, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

- Edvīns Šnore, 12. Saeimas deputāts

- Ieva Holma, Rīgas domes deputāte

- Ginta Vilcāne, Nacionālās apvienības jauniešu organizācijas vadītāja

- Jānis Nebars, Salaspils novada domes deputāts

- Dainis Locis, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Rīgas nodaļas vadītājs

- Nauris Puntulis, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Rīgas domes NA frakcijas priekšsēdētājs

- Jānis Atis Krūmiņš, Nacionālās apvienības valdes loceklis

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...