Rasnačs stīvējās trīs gadus, līdz samaksāja sodu par iepriekšējo likumpārkāpumu
Pietiek lasītājs22.09.2016.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Es gribētu atgādināt, ka tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nule sodījis ar 250 eiro soda naudu, šis nav pirmais likumpārkāpums, kurā viņš pieķerts. Nē, kungs jau ir recidīvists - pēc iepriekšējā likumpārkāpuma fiksēšanas pagāja trīs gadi, līdz „valstsvīrs” beidza stīvēties un samaksāja valstij 110 latu soda naudu.
Informējam, ka attiecībā uz Dz. Rasnača izdarīto administratīvo pārkāpumu 2008. gada 6. februārī tika pieņemts lēmums, kas noteica 110 Ls lielu naudas sodu. Šis lēmums tika pārsūdzēts. Naudas sods tika samaksāts 2011. gadā...
Tik lakoniski KNAB oficiāli komentē notikumus, kas savulaik sākās ar atklājumu, ka Dz. Rasnačs, ignorējot likuma normas, par savu Saeimas deputāta palīdzi pieņēmis savu tālaika sievu (laikam trešo) Antru Krastiņu.
Taču faktiski tas nozīmē, ka tagadējais tieslietu ministrs, neraugoties uz acīmredzamo likumpārkāpumu, kurā bija pieķerts, neparko nevēlējās samaksāt viņam KNAB uzlikto soda naudu un veselus trīs gadus, izmantojot arī tiesas, stīvējās, lai tikai tā viņam nebūtu jāmaksā. Tikai 2011. gadā Dz. Rasnačam soda naudu beidzot nācās nomaksāt.
Kad 2007. gadā KNAB vērsās Saeimā ar oficiālu iesniegumu, izrādījās, ka Dz. Rasnačs, vēloties iespējami daudz nodokļu maksātāju naudas paturēt „ģimenes lokā”, likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” bija pārkāpis gadiem ilgi.
KNAB informācijā tas, kā tagadējais tieslietu ministrs gadiem ilgi ignorējis pretkorupcija likumu, bija aprakstīts šādi:
„Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka no 2004.gada 21.jūlija līdz šim brīdim Dzintara Rasnača kā Saeimas deputāta palīga pienākumus veic Antra Krastiņa. Antra Krastiņa ir Dzintara Rasnača sieva (laulātā), līdz ar to ir uzskatāma par viņa radinieci likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 6.punkta izpratnē.
Antra Krastiņa tika pieņemta darbā saskaņā ar viņas 2004.gada 21.jūlija iesniegumu ar lūgumu pieņemt darbā, kuru no vīzēja Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs. Saskaņā ar Saeimas Kancelejas 2004.gada 21.jūlija rīkojuma Nr.79-p, 9.§ Antra Krastiņa tika pieņemta darbā par Saeimas deputāta Dzintara Rasnača palīdzi, strādājot nepilnu darba laiku - 20 stundas nedēļā ar mēnešalgu Ls 156, un 2004.gada 21.jūlijā ar viņu tika noslēgts darba līgums Nr.82/2004.
2005.gada 11.janvārī ar Saeimas Kancelejas rīkojumu Nr.3-p viņai mēneša amatalga tika noteikta Ls 192,50 apmērā. 2005.gada 28.decembrī ar Saeimas Kancelejas rīkojuma Nr.l42-p mēnešalga tika noteikta Ls 222,50. Ar Antru Krastiņu noslēgtais darba līgums tika izbeigts 2006.gada 6. novembrī, jo izbeidzās šā līguma termiņš.
2006.gada 7.novembrī Dzintars Rasnačs uzsāka pildīt 9.Saeimas deputāta amata pienākumus. Saskaņā ar Antras Krastiņas 2006.gada 7.novembra iesniegumu ar lūgumu pieņemt darbā, kuru novīzēja Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs, Saeimas kanceleja 2006.gada 7.novembrī pieņēma rīkojumu Nr.l05-p, §10., ar kuru viņa tika pieņemta darbā par Saeimas deputāta Dzintara Rasnača palīdzi, strādājot nepilnu darba laiku - 20 stundas nedēļā ar mēnešalgu Ls 222,50.
2006.gada 7. novembrī ar viņu tika noslēgts darba līgums Nr.86/2006. 2006.gada 29.decembrī ar Saeimas Kancelejas rīkojuma Nr.l34-p mēnešalga tika noteikta Ls 258.
Ņemot vērā minēto, Dzintars Rasnačs kā Saeimas deputāts, 2006.gada 7.novembrī izsakot priekšlikumu par Antras Krastiņas iecelšanu amatā un novizējot viņas iesniegumus, kā arī uzdodot A. Krastiņai uzdevumus saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 196.pantu un kontrolējot minēto uzdevumu izpildi, ir pārkāpis likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmo daļu, jo ir veicis ar amata pienākumu saistītas darbības, kurās viņš pats un viņa radiniece (sieva) ir (bija) personiski un mantiski ieinteresēti.
Administratīvā atbildība par minētajiem likuma pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantā.”
Zīmīgi, ka, neraugoties uz acīmredzamo likuma pārkāpumu, Dz. Rasnačs pat viņam sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā ierakstīja: „Uzskatu, ka manis administratīvajai sodīšanai nav likumīga pamata.” Pagāja trīs gadi, līdz tagadējais tieslietu ministrs beidzot bija spiests sodanaudu samaksāt.
Un šis recidīvists ir mūsu tieslietu ministra amatā...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
