Ražukam var liegt pielaidi valsts noslēpumam, kas vajadzīga Ārlietu komisijas vadīšanai
PIETIEK29.10.2011.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju nule ievēlētajam Zatlera reformu partijas (ZRP) deputātam Romualdam Ražukam var rasties problēmas saņemt augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Bez šīs pielaides Ražuks nekvalificēsies Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatam. Politiķis pirmdien Satversmes aizsardzības birojā (SAB) iesniegs nepieciešamos dokumentus un neredz šķēršļus augstākā līmeņa pielaides saņemšanai.
Pēc informētu avotu stāstītā Ražukam problēmas var radīt tas, ka viņam savulaik anulēta NATO pielaide. Turklāt tas noticis pēc Briseles, ne Latvijas drošības dienestu iniciatīvas. Saskaņā ar instrukcijām personai, kurai reiz anulēta pielaide, otrreiz mūžā tā vairs netiek izsniegta, Pietiek neoficiāli skaidro ar drošības dienestiem saistīti avoti.
Tiesa, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam obligāti nav nepieciešama NATO pielaide. Kā Pietiek norādīja divi bijušie šīs komisijas vadītāji Andris Bērziņš un Ojārs Kalniņš, viņiem SAB izsniedzis augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam jeb tā dēvēto "nacionālo pielaidi", bet NATO pielaide nav izsniegta, jo acīmredzot nav bijusi nepieciešama. "NATO pielaide nebija obligāta, jo Ārlietu komisija ļoti reti skata NATO dokumentus," skaidroja Kalniņš.
SAB pats izvērtē, kāda līmeņa pielaide nepieciešama konkrētā amatā. Ja SAB uzskatīs, ka apstākļi, kādos Ražuks zaudējis NATO pielaidi, liek apšaubīt viņa atbilstību arī augstākā līmeņa nacionālās pielaides saņemšanai, politiķim var nākties pamest Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatu.
Ražuks no 2004. gada rudenī konkurencē ar vairāku citu valstu pārstāvjiem tika izraudzīts amatam NATO. No 2005. gada februāra viņš bija NATO pārstāvis Kaukāzā ar mītnes vietu Tbilisi. Ražuka darbs bija saistīts ar NATO Partnerattiecības mieram programmas pārraudzīšanu un realizēšanu Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā. Viņa darbs bija saistīts ar politikas un drošības jautājumiem, starpinstitucionālo un individuālo sadarbību.
NATO pārstāvja vieta Latvijai bija uzticēta līdz 2006. gada septembrim. Ražuks neslēpj, ka bija cerējis - NATO pagarinās viņa līgumu, tomēr tas nav noticis, nepaskaidrojot iemeslus. Viņam neesot ziņu, ka NATO līdz ar līguma nepagarināšanu būtu anulējis pielaidi alianses noslēpumiem. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, NATO vēlējies atbrīvoties no Ražuka pēc tam, kad viņš piefiksēts, tiekoties "ar nepareizajiem puišiem no Austrumiem". Ražuks arī neesot bijis disciplinēts, bijuši gadījumi, kad viņš uz vairākām nedēļām pazudis un nav bijis atrodams. "Muļķības!" šādu informāciju noraida Ražuks. "Man ir pietiekami liela pieredze, lai es saprastu, kas ir kas. Kā man var nebūt kontaktu ar šādiem cilvēkiem, strādājot Dienvidkaukāzā?" retoriski vaicā politiķis.
Ražuks sarunā ar Pietiek atteicās apspriest jautājumu, kā rīkosies, ja pielaidi nesaņems un nevarēs vadīt komisiju. "Man nav nekādu šaubu par sevi, es esmu bijis kopā ar šo valsti no paša sākuma. Lai kompetentie orgāni pārbauda, bet man nav šaubu, ka šī pielaide būs," uzsvēra politiķis, kurš bija viens no Atmodas laika aktīvistiem un Latvijas Tautas frontes redzamākajām sejām. Kad Ražuks politiskas vienošanās rezultātā ieguva Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatu, Saeimas kuluāros izskanēja, ka to ZRP viņam izcīnīja, baidoties, ka arī viņš var pievienoties šķeltniekiem. Vēl dažas stundas iepriekš tika spriests, ka Ražuks saņems tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu. Tomēr Ražuks Pietiek noliedz, ka amats nepieciešams, lai viņu noturētu partijā. "Es būšu ar Zatleru līdz galam," uzsvēra deputāts.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.