Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Re-forma. Ne saturs

Ilze Viņķele
05.12.2017.
Komentāri (37)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis sabiedrības veselības maģistra programmas 2009.gada izlaiduma absolventiem, man to starpā, pirms diploma saņemšanas sacīja – lai kur jūs būtu, lai ko jūs darītu, jūsu pienākums ir iestāties par sabiedrības veselību un darīt visu, kas iespējams, lai to veicinātu. Šobrīd manās iespējās ir vien publiski paust viedokli par topošo veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Top brāķis. Dūmu aizsegs neizprastai un pienācīgi nerisinātai problēmai. Problēma ir ne vien nepietiekami finansēta veselības aprūpes sistēma, kā pieņemts daudzināt. Problēma ir hroniska politiķu un arī sabiedrības kopumā gadiem ilgusī neizpratne par to, ka pieejama universāla veselības aprūpe ir sociāli atbildīgas demokrātijas neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa, kuras neesamība izpaužas skaudrās nevienlīdzības un ekonomiskās atpalicības kategorijās.

Detalizētu ieskatu veselības aprūpes finansēšanas vēsturē izvērsti un precīzi ir apkopojis Edgars Labsvīrs (http://kreisie.lv/?p=3842). Ja kādam no lēmumu pieņēmējiem Saeimā būtu vēlēšanās izkāpt no savas komforta un nekompetences zonas, izlasot šo apkopojumu, likumprojekts tiktu noraidīts.

Tomēr, zinot Saeimas balsojumu veidošanās īpatnības, neesmu optimistiska par rezultātu. Prognozēju, ka vairākums 2.lasījumā atbalstīs likumprojektu, par kura sekām varam vien mest krustus un cerēt, ka izspruksim cauri ar iespējami maziem zaudējumiem. (30. novembrī tas arī tika atbalstīts – red.piez.)

Uzskaitīšu vairākas lietas, kas, manuprāt, likumprojektu ierindo brāķa, ja ne kaitniecības kategorijās:

1. Likumprojektam nav ne mazākā sakara ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Piedāvātais risinājums, veselības aprūpei iezīmējot 1% no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, būs maza daļa no kopējā veselības aprūpes finansējuma. Tātad tā sauktajai apdrošināšanas iemaksai nav nekāda sakara ar apdrošināšanas riska izmaksām. Veselības aprūpes izmaksu lauvas tiesa joprojām tiks segta no budžeta vispārējiem ienākumiem. Tas savukārt nozīmē, ka re-formas aizstāvju argumenti par nodokļu nemaksātājiem, ir nelikvīdi. Šādā kontekstā VISI maksā nodokļus – PVN, akcīzi, dažādas nodevas utt.

2. Likumprojekts faktiski veic VID funkcijas – vērsts uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Likumprojekta mērķī ir rakstīts, ka tas veicinās nodokļu nomaksu (!). Likumprojekta anotācijā ir uzsvērts, ka jāapkaro ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Sakiet, lūdzu, vai pēc analoģijas šo pieeju ar laiku piemērosim arī izglītībai un drošībai? Skolās ieskaitīs vien tos bērnus, kuru vecāki būs veikuši kādu noteiktu viena nodokļa maksājumu? Vai ugunsdzēsēji pirms izsaukuma pārliecināsies, kā veikta kāda specifiska nodokļa nomaksa? Tā vietā, lai analizētu, kādēļ pastāv aplokšņu algu fenomens un kas būtu darāms, lai to sistēmiski novērstu, tiek piemērots pātagas princips. Un tas skars vismazāk aizsargātos.

3. Piedāvātais likumprojekts atražo Latvijas politiķu izplatītāko reliģiju – būtībā saglabājot status quo, sistēmas izmaiņas tiek pārliktas uz sabiedrības neaizsargātāko daļu. Ja Saeima atbalstīs likumprojektu esošajā redakcijā, faktiski tiks iecementēta regresīva sistēma, kurā par pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem vairāk nāksies maksāt cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Kārtējo reizi apliecināsim, ka turīgo un specifisko interešu grupu lobijs ir tik ietekmīgs, ka kombinācijā ar absolūtu neprofesionalitāti, ir gatavs izdzīt cauri likumprojektu, kas 300 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju pakļaus vēl vairāk nepieejamas veselības aprūpes riskam. 1% sociālās apdrošināšanas iemaksu iezīmēšana faktiski noēd niecīgo progresivitātes elementu, ko ieviesa vasarā pieņemtā tā sauktā nodokļu reforma. Atgriežamies pie plakana maksājuma, kas būtībā ir regresīvs.

Kādi būtu risinājumi? Pirmkārt, atzīt, ka Zeme ir apaļa, nevis plakana, un nebalstās uz ziloņiem. Proti, likumprojekta advokātiem atjēgties no divu komandējumu uz Lietuvu un Igauniju neaizmirstamās pieredzes, ņemot šo valstu modeļus kā paraugu. Piemēram, daudzinātais Igaunijas veselības finansēšanas modelis, ko cenšamies atdarināt, rezultējies ar ES trešo sliktāko veselībā nodzīvoto gadu, pakalpojumu pieejamības un out of pocket maksājumu rādītāju.

Otrkārt, apzināties, ka veselības aprūpes finansējums ir neatraujami skatāms kopsakarībās ar visu nodokļu sistēmu. Tikmēr, kamēr turīgo pilsoņu lobijs ir tik spēcīgs, lai neskartu pasargātu regresīvu ienākumu un nekustamā īpašuma nodokli, kamēr algas tiks taksētas bargāk par augļiem no kapitāla, kamēr neproduktīvās rentes būs izdevīgākas par īstu uzņēmējdarbību, tikmēr mēs veselības aprūpes finansējumu lāpīsim uz neaizsargātāko rēķina. Un mums būs re-forma, nevis reforma un veseli līdzpilsoņi.

Pārpublicēts no https://ivinkele505.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft