Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan Latvijas Žurnālistu asociācijas valde „paudusi bažas” par Nacionālās apvienības algotās sabiedrisko attiecību veidotājas Sanitas Dikas-Bokmelderes iecelšanu Latvijas Radio valdes locekļa satura jautājumos amatā, izrādās, ka citā, ļoti līdzīgā gadījumā – sabiedrisko attiecību kompānijas pārstāvim paklusām kļūstot par Latvijas Radio attīstības projektu vadītāju – ir klusējusi gan asociācijas vadība, gan nu jau bijušais šīs organizācijas vadītājs Ivo Leitāns, kura darbavieta tolaik bija tieši Latvijas Radio.

Līdz pat aizvadītās nedēļas beigām par kādreizējā Latvijas Radio valdes locekļa Jāņa Sikšņa (attēlā) karjeras līkločiem publiski bija zināms tikai tas, ka viņš pēc atbrīvošanas no radio vadītāja amata 2015. gada sākumā ilgāku laiku darbojās sabiedrisko attiecību jomā, bet pēc tam 2016. gada jūnijā kļuva par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieku – faktisko preses sekretāru.

Taču pēc tam, kad aizvadītajā nedēļā atklājās, ka Vējoņa kanceleja jau pirms vairākiem mēnešiem ir paklusām pieņēmusi darbā vēl vienu prezidenta padomnieku – Saeimas deputāta Dzintara Zaķa brāli Zigurdu, kanceleja uz publiskotajām ziņām ir reaģējusi, savā interneta mājas lapā ne tikai beidzot uzrādot arī šo „slepenpadomnieku”, bet arī publiskojot visu padomnieku īsas biogrāfijas (CV).

Publicētais Sikšņa CV atklāj, ka viņš patiešām no 2012. gada janvāra līdz 2015. gada janvārim ir bijis Latvijas Radio valdes loceklis, bet pēc tam kardināli mainījis nodarbošanos un 2015. gada maijā pārcēlies darbā sabiedrisko attiecību aģentūrā Nords Porter Novelli par projektu direktoru.

Taču izrādās, ka no sabiedrisko attiecību aģentūras Siksnis tomēr nav taisnā ceļā pārgājis darbā uz Valsts prezidenta kanceleju. Tā vietā viņš pēc nedaudz vairāk nekā pusgada darba sabiedrisko attiecību jomā, rūpējoties par visiem aģentūras klientiem un to interesēm, ir paklusām pārcēlies atpakaļ uz sabiedrisko radio.

Kā rāda publiskotais Sikšņa dzīvesgājuma apraksts, 2016. gada februārī līdzšinējais sabiedrisko attiecību jomas darbinieks vēlreiz mainījis darbu un paklusām kļuvis par Latvijas Radio „attīstības projektu vadītāju”. Par sabiedriskā radio attīstības projektiem viņš rūpējies vairākus mēnešus, līdz 2016. gada 1. jūnijā kļuvis par Valsts prezidenta preses padomnieku.

Taču atšķirībā no Dikas-Bokmelderes gadījuma Sikšņa pieņemšana atbildīgā amatā sabiedriskajā radio nav satraukusi ne citkārt ļoti principiālo un aktīvo Latvijas Radio arodbiedrību, ne Latvijas Žurnālistu asociācijas vadību, ne arī personiski līdzšinējo asociācijas vadītāju Leitānu (netika pārvēlēts asociācijas valdē šā gada jūnija vidū un uz vietu valdē arī nekandidēja), kurš, kā rāda viņa profils profesionālajā sociālajā tīklā LinkedIn, uz darbu Latvijas Televīzijā no radio pārgāja 2016. gada martā.

Pats Leitāns skaidro, ka "2016.gada februāris bija mans pēdējais mēnesis Latvijas Radio, kura laikā turklāt biju dabūjis gripu. Tāpēc nepētīju personāla izmaiņas". Taču viņš arī nesaskatot abu gadījumu analoģiju: "Partijas biedrs/preses sekretārs/ministra padomnieks, kas kļūst par valdes locekli vienā gadījumā. PR kompānijas sabiedrisko attiecību speciālists, kas kļūst par projektu vadītāju - otrā. Tāpēc saukt to par "ļoti līdzīgu gadījumu" ir visai pārspīlēti."

Par to, kā Sikšņa gadījumā „sabiedrības sargsuns”, nomainot „saimnieku”, līdz ar to nomaina arī savus uzskatus un pārvēršas par jaunā saimnieka „ķēdes suni”, Pietiek ir aprakstījis jau iepriekš, publicējot Sikšņa savulaik parakstītu skaidrojumu tiesai, kurā viņš bija paudis kardināli pretējus uzskatus tiem, ko izplata pašlaik, pamatojot sava tagadējā algotāja lēmumu slēpt no atklātības prezidenta kancelejas darbinieku saņemto iespaidīgo papildatalgojumu.

Kā zināms, saistībā ar Sikšņa pašreizējās algotājas – Valsts prezidenta kancelejas lēmumu turpmāk neatklāt kancelejas darbinieku saņemtās treknās piemaksas, prēmijas un naudas balvas prezidenta preses sekretārs nāca klajā ar virkni skaidrojumu, kāpēc šāda interese par nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu esot nepamatota un neatbilstoša.

Siksnis sava maizes devēja – Vējoņa uzdevumā medijiem apgalvoja: lēmuma pamatā bijis secinājums, ka „publiskajā telpā paustā kritika” sakarā ar treknajām piemaksām un prēmijām esot bijusi „vērsta nevis uz konkrēto nodarbināto darbībām, bet likumā noteiktajā kārtībā izmaksāto atlīdzības apmēru”.

Tāpat kādreizējais sabiedriskā radio vadītājs kā pamatojumu tam, ka šāda informācija turpmāk tiks slēpta, minēja to, ka „tika atzīts, ka šāda regulāra publiska kancelejas nodarbināto personu atlīdzības apmēra apspriešana nesniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā”.

Šie vēstījumi bija īpaši interesanti, ja tos salīdzināt ar tā paša Sikšņa – tikai citā amatā – pirms trim gadiem sniegtajiem paskaidrojumiem tiesai saistībā ar informācijas izplatīšanas un pieejamības, kā arī mediju tiesību un uzdevumu jautājumiem.

Šajos skaidrojumos tas pats Siksnis apliecināja savu tābrīža pārliecību, ka medija galvenais uzdevums esot „veicināt atklātas diskusijas par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem un izplatīt informāciju par sabiedrību interesējošiem jautājumiem, ko saņemt ir tās tiesības”.

Saskaņā ar Sikšņa tābrīža pārliecību, kas līdz ar „saimnieka” nomaiņu nu ir mainīta uz pretēju, „informācijas izplatīšana par sabiedrību interesējošiem jautājumiem” esot ārkārtīgi būtiska, jo citādi „masu informācijas līdzeklis nevarētu efektīvi izpildīt savu tik svarīgo „sabiedrības sargsuņa” lomu”.

Pietiek nav izdevies noskaidrot, kā Siksnis skaidro savu deklarēto „principu” un „pārliecību” nomaiņu un vai, stājoties jaunā darbā, viņš būtu gatavs tos nomainīt vēlreiz.

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft