Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms kāda laika mans partijas biedrs Aleksejs Ovods rakstīja par shēmām, kādas īsteno septiņi cilvēki. Un jāsaka, ka uzvirmoja virkne jautājumu – vai tiešām tikai pieminētie septiņi cilvēki prot “čakarēt valsti”? Es nolēmumu papētīt vairāk, un jāatzīst, ka kolēģa rakstā minētais bija tikai “ziediņi”. Varbūt sakritība, bet varbūt ne – šodien (22.02) tika publicēta ziņa[1], ka vienam no šī raksta “varoņiem” anulēta “OIK licence”.

Es uzskatu, ka panākt, lai Valsts ieņēmumu dienests kādam piedotu nodokļu parādu 14 miljonu eiro apmērā – tas ir tas pats, kas laimēt šo summu loterijā. Un faktiski atrast šo laimes lutekli Uzņēmumu reģistra dzīlēs arī bija nejaušība.

Iepriekšējā publikācijā jau garām ejot bija pieminēts Armands Zemītis un pat Dmitrijs Kurbanovs, shematiski – arī uzņēmums “Granulu Mobilais Siltums”. Tad nu šoreiz par viņiem nedaudz vairāk.

“Granulu Mobilais Siltums” no visiem Ekonomikas ministrijas publicētajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem izcēlās ar to, ka uzņēmums bija pieprasījis atļaujas enerģijas pārdošanai OIK ietvaros veselas 16 reizes, taču nevienu no tām, tā teikt, “neatprečoja”, proti, nesāka ražot un atļaujas tika anulētas.

Tomēr tas nav vis nestrādājošs uzņēmums. “Granulu Mobilais Siltums” daļēji pieder uzņēmumam “SCM Latvia”, kurš valstij nodokļos parādā 8810 eiro. “Granulu Mobilais Siltums” valstij parādā krietni vairāki – 45 917 eiro, un šo uzņēmumu vada Mareks Cišeiko (viņš figurēja arī uzņēmumos “Tektus” un “M Parks”, kuri pēc TV konstatācijas koģenerācijas staciju vietā pagaidām ir vien izrakuši bedres.

Mareks Cišeiko vēsturiski pārstāvēja arī citu uzņēmumu - “MR Partneri”, kurš arīdzan ir parādā valstij, taču vēl lielāku summu – 90 543 eiro. Cišeiko kungam pieder arī 70% uzņēmumā “Taurenes koģenerācijas stacija”, no kuras atšķirībā no citiem uzņēmumiem valsts patiešām iepērk enerģiju par tarifu virs tirgus cenas.

Bet interesantākais ir tas, ka arī “Taurenes koģenerācijas stacija” ir parādā valstij 59 596 eiro. Kā var uzkrāt nesodīts desmitiem tūkstošu nodokļu parādus un vēl pamanīties, lai valsts piemaksā, man ir noslēpums, taču tas nav lielākais noslēpums šajā rakstā.

Pirms Mareka Cišeiko “Granulu Mobilo Siltumu” vadīja Normunds Randars – viņam vēl divi citi uzņēmumi - “Siltuma loģistika” (nodokļu parāds 11 846 eiro) un “Plāni un projekti” (nodokļu parāds 32 716 eiro), taču brīnumus demonstrē tieši “Granulu Mobilais Siltums”, kurš mīklaini pamanījies uzvarēt vairākos pašvaldību iepirkumos – kopš 2011.gada kopumā 17 iepirkumos par siltuma piegādi par kopējo summu 2,9 miljoni eiro (IUB dati).

Grūti pateikt, vai uzņēmumam parādi ir bijuši arī pirms tam, taču kopš 2017.gada sākuma VID nodokļu parādnieku datu bāzē nav reģistrēta neviena izziņa, kad uzņēmumam parāda nebūtu. Un 2017.gadā uzņēmums ieguva pasūtījumus par 587,2 tūkstošiem eiro. No šīs summas lauvas tiesa – 519,7 tūkstoši ir viens iepirkums – par siltumenerģijas piegādi Lubānas novada pašvaldībai. Amizantākais ir tas, ka uzņēmums šo konkursu ir uzvarējis ar zemāko cenu, jo bija pieteikušies divi pretendenti. Atliek secināt, ka zemāko cenu tas spēj nodrošināt tieši uz nenomaksāto nodokļu rēķina.

Par pārējām, salīdzinoši nelielām summām uzņēmums uzvarējis Vecpiebalgas novadā un Rēzeknes novada Silmalas pagastā. Jāpiebilst, ka abās šajās pašvaldībās “Granulu Mobilais Siltums” bija vienīgais pretendents konkursos, tātad pašvaldībai izvēles īsti nebija. Tomēr man ir skaidrs, ka uzņēmums ar nodokļu parādu saskaņā ar Iepirkumu likumu nevar pat kvalificēties konkursam, un šajā gadījumā pašvaldībai pašai jādomā, kā nodrošināt savas funkcijas.

Gandrīz jau gribot pārmest savam kolēģim neizdarību Silmalas pagastā, piezvanīju uz pašvaldību. Silmalas pagasta pārvaldnieks pilnā neizpratnē man paskaidroja, ka “man taču ir tā izziņa – uzņēmums to iesniedza kopējā dokumentu paketē”. Ļoti gribētos ticēt, ka viss nav tā, kā izskatās, tomēr izskatās, ka uzņēmīgie ļaudis, lai varētu piedalīties iepirkumos, VID izziņas varētu būt viltojuši. Tā kā es neesmu tiesnesis vai prokurors, novēlu, lai brīnumaino VID izziņu rašanos izpēta kāds no policijas.

Ar šo es jau biju domājis nobeigt šo rakstu, jo galu galā gara lasāmviela ne visiem patīk, taču izrādījās, ka izziņu viltošana iepirkumu dēļ ir tikai iesildīšanās.

Neaplūkots palika viens nevienam nezināms uzņēmums “Eco Latvis”. Galu galā kas tur īpašs – no kāda Dmitrija Kurbanova tukšu uzņēmumu nopircis jau minētais Armands Zemītis. Taču īpašs šeit ir pats Dmitrijs Kurbanovs.

Kurbanovs tieši vai pastarpināti ir saistīts ar vairāk nekā 20 uzņēmumiem, taču ievērības cienīgi ir tikai divi – ne tikai tādēļ, ka tiem ir milzīgi nodokļu parādi, bet arī ar to, ka tās ir akciju sabiedrības un nevienam nav zināms, kam tās pieder, taču viena no tām ir holdinga kompānija – forma, kuru nereti izmanto nodokļu optimizēšanai. Kurbanovs tajos ir amatpersona, un tie abi ir savstarpēji saistīti.

Akciju sabiedrība ar poētisko nosaukumu “Iesim Zaļi Holding” ir ļoti interesanta. Piemēram, 2015.gadā tai bija reģistrēta komercķīla 3,5 miljonu eiro apmērā. Naudu aizdeva Kiprā reģistrēts “Atilius Investments Limited”, bet pašu ķīlu deva Māršalu salās reģistrēts “Proinvest Management Inc.”, kur kā uzņēmuma pārstāve norādīta kāda Silva Alekna.

Kas tā tāda ir? Nezinu. Meitene, kura uz ķīlas došanas brīdi bija 23 gadus jauna, taču nevarētu teikt, ka nepieredzējusi – viņa bija valdē arī uzņēmumā “VP 19”, kas arī uzkrāja 32,7 tūkstošu nodokļu parādu. Šī nav vienīgā īpatnējā piezīme, taču par tām citreiz.

“Iesim Zaļi Holding” pieder cita akciju sabiedrība - “ZZE”, kurai savukārt pieder vēl cita a/s - “Zaļās zemes enerģija”. Šī sabiedrība ir parādā valstij 279,4 tūkstošus eiro. No tiem par 143,9 tūkstošiem uzņēmumam ir piemērots nodokļu atbalsta pasākums, kas gan nozīmē, ka uzņēmumam būtu jāmaksā gan parāds, gan tekošie nodokļi, taču tie vienkārši krājas. Un kādēļ lai tie nekrātos, ja vēlāk varēs norakstīt?

Par “Zaļās zemes enerģijas” akcionāriem drošu ziņu nav, taču nojaust var – par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju pēc Skrīveru novada domes deputāta amatā pavadītiem četriem gadiem, 2009.gadā pēkšņi kļuva Aivars Dronka. Jau pēc pusotra gada “Latvijas Zemnieku savienību” pārstāvošais Aivars Dronka startēja 10.Saeimas vēlēšanās no “Zaļo un zemnieku savienības” saraksta un tika ievēlēts, tādējādi kļūstot par vienu no 100 deputātiem.

Viņa vadītajā uzņēmumā, protams, notika pārmaiņas – Aivara vietā nāca viņa dēls – Uģis Dronka. Pēc pusgada ģimenes galva Aivars Dronka sāka ziedot partijai naudu – 2011.gadā kopumā 2276 eiro, 2012.gadā – 711 eiro, 2013.gadā – 4268 eiro, bet 2014.gadā – 15 300 eiro. Diemžēl partijas Vidusdaugavas nodaļas vadītājam neveicās, un 12.Saeimā viņu neievēlēja.

Tikai starp citu gribētos pieminēt, ka Aivars Dronka bija arī LZS valdē – kopā ar Augustu Brigmani un zemkopības ministru Jāni Dūklavu, un vēl citiem. Pēc trīs gadu pauzes pērn Aivars Dronka atkal kļuva dāsns – partijai noziedojis 1150 eiro. Taču novērst uzmanību ar ziedojumiem būtu nepareizi.

Šobrīd jau minētais Kurbanovs ir prokūrists “Zaļās zemes enerģijā”, bet ne tikai. Holdingam pieder arī trīs citi uzņēmumi – “Iesim Zaļi” (nodokļu parāds 5673 eiro), “ Alfa Energy” (nodokļu parāds 22 838 eiro), kā arī AS “Latgale Energo”. Pēdējam no tiem daļēji pieder trīs citi uzņēmumi - “International Investments” ar nodokļu parādu 155,2 tūkstošiem eiro, “Agro Cemeri” ar 134,5 tūkstošu parādu, kā arī akciju sabiedrība “Agro Lestene”, kur viens no amatpersonām ir Dmitrijs Kurbanovs, bet īpašnieki nav zināmi.

“Agro Lestene” arī ir parāds 152,3 tūkstoši eiro. “Agro Lestene” arī jau ir slavens uzņēmums, turklāt kļuvis slavens divreiz. 2014.gadā raidījums “Vides fakti” ziņoja, ka, iespējams, “Agro Lestenes” biogāzes ražotnes dēļ Lestenes dīķos pazudušas zivis, ko varēja izraisīt biogāzes blakusprodukta digestāta nokļūšana ūdenī. Nav skaidrs, vai toreiz vainīgo atrada, taču pērnā gada aprīlī Lestenes iedzīvotāji atkal sūdzējās – par to, ka uzņēmuma digestāta krātuves ir dziļas un nav drošas, turklāt uzņēmums nepļauj zāli un nekopj teritoriju, kurā mētājas polietilēna plēves[2]. Tas gan būtu sīkums, taču acīmredzot tieši vides apdraudējums ir elements, kas nodod Aivara Dronkas darbības stilu.

Piemēram, Rīgā 2014.gadā Aivars Dronka iegādājās uzņēmumu “Riepu bloki”, kurš, ja vēl kāds atceras no raidījuma “Bez Tabu”, teritorijā uzglabāja auto riepas. Valsts vides dienests tolaik konstatējis, ka teritorijā atrodas vairāk par 1000 tonnām riepu, lai gan atļauja ir par 30 tonnu uzglabāšanu[3]. Tolaik Dronka vainu atzina, taču tas arī viss – uzņēmums turpinājis darboties, līdz uzkrājis nodokļu parādu 13 487 456 eiro apmērā.

Un kas tagad? Nu, nekas jau – uzņēmumā nu ir uzsākts maksātnespējas process, tā kā uzkrātās riepas droši vien varēs izsolīt. Visādi citādi – savam partijas biedram gan jau finanšu ministre, kuras paspārnē ir VID, piedos parādu, bet zemkopības ministrs – vides piesārņojumu.

Gribētos piebilst, ka visu rakstā minēto uzņēmumu, kur iesaistīts Dmitrijs Kurbanovs, kopējie nodokļu parādi ir 14 254 145 eiro. Daļai no tiem ir piemērots nodokļu atbalsta pasākums, taču parādi tikai aug, kas nozīmē, ka tos maksāt neviens netaisās, jo galvenais jau, lai pats Aivars Dronka jūtas komfortabli – piemēram, iesniedzot pēdējo amatpersonas deklarāciju 2013.gadā, viņš deklarēja īpašumā deviņus zemes gabalus, uzkrājumus skaidrā naudā, izsniegtu aizdevumu 223,4 tūkstošu eiro apmērā un vēl šo to. Otru viņa dēlu – Uldi Dronku, kurš rakstā nebija pieminēts, šogad ievēlēja Skrīveru novada domē par deputātu.


[1] http://m.delfi.lv/bizness/article.php?id=49771871

[2] http://www.ntz.lv/lasitajs-jauta/biogazes-razotajs-sia-agro-lestene-iespejams-apdraud-vidi-lestene/

[3] https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/riepu-kalni-riga--atlauto-30-tonnu-vieta-uznemums-sava-teritorija-jau-glaba-1000-tonnu.a209848/

Dokumenti

Foto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...