Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrija (FM) tuvāko mēnešu laikā plāno īstenot ministrijas struktūras reorganizāciju, paredzot izveidot jaunu departamentu, kura uzdevums būs ēnu ekonomikas apkarošana. Reformēts tiks arī Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departaments, kurā par direktora vietnieku strādā ar aizdomām par iespējamu kontrabandas piesegšanu saistītais Vladimirs Vaškevičs. Viņam amats reformētajā FM struktūrā varot arī neatrasties.
Ministrijas struktūras reorganizācija plānota tā, lai lielāko uzsvaru liktu uz ēnu ekonomikas mazināšanu un apkarošanu. Plānots, ka izmaiņas tiks īstenotas tuvāko pāris mēneša laikā. Tiesa, vērienīga FM darbinieku štata samazināšana neesot iecerēta, korekcijas personāla sastāvā varot ieviest jaunas „kvalitatīvas prasības”, Pietiek atzina kāda augsta ar FM saistīta amatpersona.
Pēc vēl citas ar finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) saistītas amatpersonas Pietiek teiktā, iecerētās reorganizācijas mērķis esot cieši saistīts ar valdības dotu solījumu starptautiskajiem aizdevējiem (Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija) veikt reālus pasākumus, lai mazinātu ēnu ekonomiku.
Šā gada budžetā aizdevēju akceptētie pasākumi un ienākumi, kurus budžetā varētu gūt no ēnu ekonomikas, veido 15 miljonus latu. Savukārt Valda Dombrovska (Vienotība) valdība plānojusi, ka, apkarojot ēnu ekonomiku, šā gada budžetā tai papildus izdosies iekasēt 60 miljonus latu.
Tieši aizdevēju norādītais – budžetā plānotie papildus ieņēmumi no ēnu ekonomikas nesakrīt ar reālām iespējām tik lielus līdzekļus iekasēt - mudinājis FM rīkoties un reformēt ministrijas struktūras, lai veidotu departamentu, kurš būs atbildīgs par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un to īstenošanu.
Tā kā, taupot ministrijas līdzekļus, jauno departamentu paredzēts veidot, reformējot esošo FM struktūru, tajā skaitā - likvidējot Nodokļu politikas un muitas departamentu, neoficiāli arī izskan, ka jaunajā FM struktūrā vieta Vaškevičam neatradīsies.
Iemesls tam, kāpēc aizdomīgu reputāciju ieguvušais Vaškevičs darbu FM varētu zaudēt, saistīts ar faktu, ka pēc reorganizācijas FM augstākā līmeņa vadītājiem tiks izvirzītas jaunas kvalitatīvas prasības, to skaitā - arī prasība pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izsniegtas pielaides valsts noslēpumam. SAB pielaide varētu būt viens no Vaškeviča klupšanas akmeņiem, jo tās izsniegšana viņam jau pirms pāris gadiem tika atteikta.
Pietiek arī zināms, ka Vaškevičs jau esot sajutis draudus savai karjerai FM struktūrā un viegli atkāpties negatavojoties.
Vaškevičs bijis VID ģenerāldirektora vietnieks un Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks. Jau pirms pāris gadiem medijos izskanēja aizdomas par viņa iespējamo saistību ar degvielas kontrabandu, noziedzīgās aprindās viņš, iespējams, dēvēts par futbolu. Cita Vaškeviča iesauka esot folksvāgens, kas radusies no viņa vārda un uzvārda pirmo burtu salikuma (VV).
Pērn martā Vaškevičs pēc VID reorganizācijas tika pārcelts un sāka darbu Finanšu ministrijā.
Vaškeviča reputāciju ietekmējusi arī krimināllieta par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā. Jau vairāk nekā gadu Rīgas apgabaltiesā atrodas krimināllieta, kurā Vaškevičs apsūdzēts par atkārtoti norādītām nepatiesām ziņām valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā, slēpjot savu patieso mantisko stāvokli. Uzrādīto apsūdzību Vaškevičs neatzīst.
Pēc aģentūras LETA ziņotā, vienlaikus ar šo krimināllietu Rīgas apgabaltiesā izskatīšanā atrodas arī krimināllieta, kurā trīs personas apsūdzētas par uzņēmēju Genādija Peredeļska, Gata Aišpura un Aigara Lūša slepkavībām, kā arī Vaškeviča slepkavības mēģinājumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
