Repše un Pūce izvēlas neatklāt, cik saņem algā no "Latvijas attīstībai" sponsoriem
PIETIEK27.01.2014.
Komentāri (49)
Gadu mijā dibinātā partija Latvijas attīstībai, kurā īpaši izgaismojušās sponsoru intereses, nolēmusi neatklāt informāciju, cik lielu atalgojumu saņem tās amatpersonas – valdes priekšsēdētājs Einars Repše un ģenerālsekretārs Juris Pūce. Repše neatbildēja uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem par viņa ienākumiem partijā, tostarp neoficiāli no avotiem Attīstībā izskanējušo, ka decembrī viņam noteikts atalgojums, kas sasniedzis 8 000 latu.
Ņemot vēra Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interesi par Pūces lēmumiem laikā, kad viņš bija Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs, kas saistās ar aizdomām par korupcijas riskiem, Pietiek aizvadītajā nedēļā uzdeva jautājumus par atalgojumu gan partijā Latvijas attīstībai, gan biedrībā Latvijas nākotnes forums, uz kuras bāzes tapa partija.
Pastiprinātā interese par konkrēto politisko spēku saistīta ar izteiktajiem korupcijas riskiem, kas izriet no Latvijas attīstībai ziedotāju un dibinātāju loka, kas bijuši un arī nākotnē var būt cieši saistīti ar nu jau bijušajām valsts amatpersonām, kas nu pievienojušās partijai.
Pūce amatu EM bija spiests pamest 27. novembrī pēc Pietiek rakstu sērijas, kurā izgaismojās, ka viņa dzīvesbiedres vadītā biedrība saņem dāsnus ziedojumus no uzņēmējiem, kas atkarīgi no EM lēmumiem un realizētās nozaru politikas.
Pūce, kurš EM valsts sekretāra amatu pametot, noliedza atrašanos interešu konflikta situācijā, nedaudz vairāk kā pēc divām nedēļām jau piedalījās ar tiem pašiem sponsoriem saistītas politiskas partijas dibināšanā un kļuva par Latvijas attīstībai ģenerālsekretāru.
Pēc Latvijas attīstībai statūtiem partijas ģenerālsekretāru ievēl valde, nosakot šīs amatpersonas atalgojumu. Pūce sociālajā tīklā Twitter uz Pietiek jautājumu par sava atalgojuma apmēru partijā atbildēt atteicās, gan apšaubot Pietiek tiesības šādu atbildi lūgt, gan paziņojot: “Esmu pārliecināts, ka manu vēlētāju mana alga partijā neinteresē."
Kopējā partijas pozīcija ir, ka sabiedrība par finansēm un to izlietojumu tikšot informēta tikai likumā noteiktajā kārtībā. “Detalizētas finanšu atskaites mēs [Latvijas attīstībai] gatavojam atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, kas paredz, ka dati - ieņēmumi un izdevumi publiski būs pieejami gada pārskatā. Arī par biedrību [Latvijas nākotnes forums] - darbojamies saskaņā ar biedrību likumu. Detalizēta finanšu atskaite būs pieejama pēc atskaišu iesniegšanas atbildīgajām institūcijām,” atsakoties sniegt ziņas par partijas un biedrības algoto amatpersonu skaitu un to saņemto atalgojumu, Pietiek informēja Latvijas attīstībai preses sekretāre Dagnija Lejiņa.
Lai gan pašlaik socioloģiskās aptaujas neprognozē, ka Latvijas attīstībai rudenī varētu tikt ievēlēta Saeimā, ja tas tomēr notiktu un Pūce vai Repše pretendētu uz amatiem valdībā, necaurspīdīgais finansējums ļautu uzdot jautājumu, kas finansē viņu darbošanos un, kā interesēs tā tiek realizēta. Kā zināms, ministru atalgojums mēnesī ir nedaudz vairāk kā 1000 latu.
Ņemot vērā Latvijas attīstībai izraudzīto atbilžu nesniegšanas taktiku, sabiedrība arī nav pasargāta no maldinošas informācijas sniegšanas, ja partija, redzot publisku kritiku, nolemtu samazināt Repšes un Pūces faktisko atalgojumu un tad publiskot jaunos tā apmērus.
Uz Pietiek īsziņā nosūtītajiem jautājumiem, cik liels ir viņa kā valdes priekšsēdētaja atalgojums biedrībā un partijā, kā arī, vai viņš var apstiprināt vai noliegt informāciju, ka Latvijas attīstībai noteiktais atalgojums viņam decembrī sasniedzis 8 000 latu, Repše klusēja.
Partiju finansēšanas likums gan uzdod politiskajai organizācijai katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam iesniegt KNAB un Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu, kas ir publiski pieejams KNAB mājaslapā internetā.
Tomēr prakse rāda, ka no šiem publiskajiem pārskatiem nav iegūstama detalizēta informācija par partiju tēriņiem. Piemēram, partijas Vienotība finanšu pārskats par 2012. gadu vēsta, ka algās tā izmaksājusi vairāk nekā 53 000 latu, sīkāk neatšifrējot pozīcijas.
Repšes valsts amatpersonas deklarācijā, kura viņam jāturpina iesniegt arī pēc finanšu ministra amata pamešanas, kas notika 2011. gadā, eksministrs nav norādījis, ka 2012. gadā būtu saņēmis atalgojumu no biedrības, kas līdz partijas dibināšanai saucās Latvijas attīstībai, bet 11. decembrī tika pārdēvēta par Latvijas nākotnes forumu.
Biedrības finanšu pārskatā par 2012. gadu (biedrība tika reģistrēta pērnā gada 19. martā, līdz ar to darbojās nepilnu gadu) norādīts, ka tās vidējais darbinieku skaits 2012. gadā bijis 4, algās izmaksāti 52 000 latu, sociālās apdrošināšanas maksājumos 12 000 latu.
Tas bijis iespējams, pateicoties dāsnajiem 197 000 latu ziedojumiem no politiskajos lēmumos tieši ieinteresētiem uzņēmējiem, kas iepriekš ziedojuši citām politiskajām partijām, vairumā – Vienotību izveidojušajām.