Iesaki rakstu: 
Jaunu partiju pieteikušais ekspremjers Einars Repše, kurš publiski par savu nodarbi pēdējos divos gados minējis nodibinājumu Mākslīgā intelekta fonds, faktiski bijis baņķiera Valērija Belokoņa maizē un pārticis no viņa atvēlētās naudas, - to apliecina Lursoft datu bāzē atrodamie nodibinājuma pārskati par pēdējiem diviem gadiem.
Kad šā gada sākumā Repše publiski paziņoja, ka esot atgriezies aktīvajā politikā, viņa amatpersonas deklarācija rādīja, ka gada laikā Repšes jau tā astronomiskie parādi nav mazinājušies un ir 931 tūkstotis latu, bet viņa kopējā finansiālā situācija vēl vairāk pasliktinājusies.
Deklarācija, kas bija iesniegta par laiku pēc valsts amatpersonas statusa zaudēšanas un aizpildīta par pēdējo gadu pirms pagājušā gada 3. novembra, rādīja: neraugoties uz deklarēto darījumu - 12 120 latu lielas aizdevuma daļas atmaksu - un arī to, ka Repše pārdevis lielāko daļu sava motorizētā parka (motociklu, Honda CR-V auto un minilidmašīnu, kas pārdoti par attiecīgi 4585 latiem, 6800 eiro un 7000 latu), viņa parādu apjoms nav mazinājies.
Repšes parādsaistības latos nezināmiem aizdevējiem joprojām bija aptuveni 931 tūkstotis latu. Savukārt oficiāli aizdevis Repše joprojām bija nepilnus 176 tūkstošus eiro un 493 tūkstošus dolāru, bet aizdoto latu summu bija turpinājis „noēst”: pirms gada aizdotais latu apjoms gada laikā bija sarucis par aptuveni 16 tūkstošiem latu - līdz 144 tūkstošiem latu, bet nu bija samazinājies vēl tālāk – līdz nepilniem 132 tūkstošiem latu.
Līdz ar to kopumā Repšes personiskā bilance joprojām bija ar iespaidīgu mīnusa zīmi, un situācija gada laikā vēl bija tikai pasliktinājusies – viņa parādi aizdevumus pārsniedza nu jau par vairāk nekā 410 tūkstošiem latu. Taču Repšem vairs nebija jāpublisko savi ienākumi un to avoti, līdz ar to nekas nebija zināms par to, kādā veidā Repše nopelna savu iztiku.
Nu skaidrību par to vieš nodibinājuma Mākslīgā intelekta fonds pēdējo divu gadu pārskati, - kā izriet no tiem, vienīgais Repšes fonda un attiecīgi arī paša bijušā un nākamā politiķa "barotājs" ir bijis baņķieris Belokoņs un viņa Baltic International Bank.
Lursoft dati rāda, ka 2012. gadā Repšes fondam Baltic International Bank "neierobežotai lietošanai" ziedojusi 96 tūkstošus latu, kuri faktiski pilnībā izmaksāti algās, savukārt 2011. gadā Repšes un viņa fonda "barotāji" bijuši tā pati banka (140 tūkstoši latu) un arī pats Belokoņs, kurš ziedojis vēl 10 tūkstošus latu.
Kā zināms, Repšes biedrība Latvijas attīstībai pēc kļūšanas par partiju sola "nepieciešamās pārmaiņas Latvijas nodokļu politikā, augstākās izglītības jomā, enerģētikā, mežsaimniecības politikā, veselības aprūpē".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
