„Reverta” jau pirms trim gadiem varējusi atgūt visu „Delfīns Partneri” mantu; nezināmu iemeslu dēļ to nav darījusi

Iesaki rakstu:

Nezināmu autoru sacerētā un Gviljama vārdā publicētā versija portālā Delfi ir šāda: 2005.gadā tolaik plaši pazīstamā nekustamo īpašumu attīstītāja Larisa Sviridova ar viņai piederošās SIA Delfīns Partneri starpniecību aizņēmusies no Parex bankas ievērojamus līdzekļus zemes gabala iegādei Jūrmalā, un par aizņemtajiem līdzekļiem Rembates ielā 4 sākta ekskluzīvu apartamentu būvniecība.

Taču nekustamo īpašumu tirgus burbulis plīsa, un Sviridova biznesa plānu īstenot nepaguva, apartamentus tā arī līdz galam nepabeidzot, bet Delfīns Partneri „palika parādā Parex bankai vairāk nekā 31 miljonu latu, kā arī miljonos mērāmus nesamaksātos kredīta procentu un līgumsodu maksājumus”.

„Normālā situācijā lieta tiktu atrisināta - Parex banka izsolē pārdotu par nodrošinājumu kalpojušos nekustamos īpašumus, tai skaitā ekskluzīvos apartamentus, attiecīgi valsts atgūtu Parex glābšanā ieguldītos līdzekļus. Savukārt par iegūto summu tiktu dzēsti Larisas Sviridovas un viņai piederošā uzņēmuma parādi,” savu viedokli skaidro Gviljams.

Tomēr SIA Delfīns Partneri sameklējusi veidus, kā izvairīties no kredīta atmaksas, un nu Revertai nākoties tiesās cīkstēties gan ar fiktīviem kreditoriem, gan ar uzņēmuma administratorēm, kas bankai neesot labvēlīgas.

„Šo visu darbību rezultātā AS Reverta jau divus gadus pēc SIA Delfīns Partneri maksātnespējas procesa pasludināšanas nav pat tikusi pie naudas līdzekļiem, kas tai pienāktos no SIA Delfīns Partneri ieķīlāto īpašumu pārdošanas. Tā vietā maksātnespējas administratore atkārtoti cenšas pilnībā neatzīt AS Reverta par kreditoru, kas nozīmē, ka SIA Delfīns Partneri maksātnespējas procesā valsts var zaudēt miljonus, kas esošajā ekonomiskajā situācijā ir tik nepieciešami tās budžetam,” publiski sūdzas Revertas valdes priekšsēdētājs.

Taču savā skaidrojumā Gviljams, kura profesionalitāti banku kredītu atgūšanā Latvijas valsts novērtējusi ar 160 tūkstošu latu gada atalgojumu, nepiemin to, ka patiesībā tolaik Latvijas valsts īpašumā esošajai bankai ir bijusi iespēja jau 2009. gadā, negaidot nekādus tiesu nolēmumus, pārņemt Delfīns un Partneri mantu, tā izvairoties no varbūtējām blēdībām.

Kā rāda Pietiek šodien publiskotie ķīlas līgumi, jau 2005. gadā, ņemot kredītu tolaik Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošajā bankā, Sviridovai nācies parakstīt ārkārtīgi stingrus un skaidrus komercķīlas līgumus, bankā ieķīlājot gan uzņēmuma kapitāldaļas, gan visu mantu, gan arī virkni nekustamo īpašumu.

Visos šajos līgumos skaidri noteikts, ka ķīlas ņēmējam – bankai ir tiesības „Prasījuma līgumā noteikto Parādnieka saistību vai Līgumā noteikto Ķīlas devēja saistību neizpildes gadījumā nekavējoties bez atsevišķa atgādinājuma atsavināt Ieķīlāto īpašumu par brīvu cenu bez tiesas starpniecības un izsoles gan kopumā, gan atsevišķās daļās”.

Tāpat parakstītie līgumi noteica, ka bankai ir tiesības „nekavējoties vērst piedziņu uz Ieķīlāto īpašumu, tajā skaitā pēc saviem ieskatiem prasīt saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, ja izbeidzot Prasījuma līgumu pirms termiņa vai arī iestājoties Prasījuma līgumā noteiktajam galīgā norēķina termiņam, Parādnieks nav pilnībā izpildījis savas saistības”.

Tas nozīmē, ka, Sviridovas uzņēmumam pirms trim gadiem pārstājot pildīt saistības, Parex bankai bija tiesības bez tiesas iesaistīšanas nekavējoties atņemt uzņēmumam Delfīns Partneri visu ieķīlāto mantu un ar to rīkoties pēc pašas ieskatiem, lai „godīgie nodokļu maksātāji” neciestu nekādus zaudējumus. Tomēr tas tā arī nav izdarīts, bet Reverta par šo rīcību nekādus komentārus sniegt nevēlas.

Seko mums