Iesaki rakstu: 
Vakar izlasīju skumju stāstu, ka civilzētajā Kanādā boksa ringā ir nosista astoņpadsmit gadus veca meksikāņu meitene Dženete. Nezinu, kā šo cīņu baudīja tuvu ringam esošie kanādiešu labieši, bet visdrīzāk baudīja katru sitienu pa nu jau mirušās meitenes galvu.
Latvieši šajā ziņā nav izņēmums, un nu mums ir civilizētās cīņas – boksa supergladiators Mairis Briedis, kurš var pārsist uzaci ne vienam vien un, kazi, arī nosist. Tuvu ringam asins pili no pretinieka uzacs par milzu naudu ir gatavi baudīt simtiem mūsu bāleliņu.
Varbūt Rietumu cilvēce kopš senās Romas laikiem nemaz tik daudz nav mainījusies. Holivudas filmas mums rāda, kā šļakst asinis Kolizejā, bet būtiskākais, ka galvenais mīļais varonis ir sveiks un vesels, - kas tur tika nokauts, tas pupu mizas.
Savulaik ar savu kolēģi – vēstures zinātāju, kurš ir tāds pats basketbolmīlis kā es, braucot uz augsta līmeņa basketbola spēlēm, spriedelējām, vai grozā no augšas ietriekta bumba (slam dunk) ir tāds pats gandarījums sabiedrībai, kāds pirmajā mūsu ēras gadu simtenī Kolizejā nocirsta galva… Mūsu atzinums bija - visdrīzāk, ka jā.
Ar nosacītām šausmām skatījos Tokijas olimpisko spēļu sieviešu cīņas cīņu sporta veidos, kur daža jaunkundze otrai uzkāpj uz kakla un žņaudz. Nu šajās spēlēs beigto, paldies dievam, nebija, nebija, bet cik ilgi… Pieļauju, ka daļai pasaules sabiedrības šī ne pārāk radikālā sieviešu laužšanās patika.
Pirms neilga laika jeņku policists, pārmēru žmiedzot veikala apzadzēju, izpelnījās smagu sodu. Zaglis ņēma galu, un viņa aizstāvības procesijas ielās nerimās mēnešiem ilgi. Štrunts par nosisto meksikāņu meiteni, mums skatīt šo cīņu tak bija interesanti.
Tajā pat laikā Rietumu sabiedrībai, ir pilnīgi nepieņemami un par milzīgu nesmukumu tiek uzskatīts, aizstāvot manas zemes vai, kā tagad modernāk teikt, Eiropas Savienības robežas, izšaut lodes pāri robežpārkāpēju galvām. Neatkarīgi no tā, vai tas būtu Silenē, Lampedūzas vai Lesbas salā.
Toties bezjēdzīgi izšaut simtiem lādiņu par baisu naudu manas valsts armijai, kura nespēj nosargāt manas valsts robežas, ir pilnīgi normāli,
Latvijā ir brīnišķīgas sabiedriskās organizācijas, cik saprotu, SABIEDRISKĀ LABUMA, kuras pašlabuma vārdā aizstāvēs savu pašlabumu. Nu piemetam naudiņu arī tām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
