Rīgas domei pieprasīta pilna informācija par barbarisko rīcību ar iestādītajiem kociņiem
PIETIEK19.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nila Ušakova vadītajai Rīgas domei šodien ir pieprasīta pilna informācija par tās algoto darbinieku barbarisko rīcību ar kociņiem un stādiem, ko pašvaldības iznīcināto koku dobēs pēdējās nedēļās mēģina iestādīt galvaspilsētas apzaļumošanā ieinteresēti aktīvisti: šos kociņus nakts melnumā, pildot domes vadības neoficiālu rīkojumu, izrausta pašvaldības darbinieku.
Šodien Pietiek pārstāvis ir nosūtījis Rīgas domei oficiālu informācijas pieprasījumu, aicinot Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā sniegt šādas ziņas:
1) kas ir tās pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar to stādījumu iznīcināšanu, ko galvaspilsētas centrā ir veikušas pilsētas apzaļumošanā ieinteresētas privātpersonas un nevalstiskās organizācijas (par katru attiecīgo juridisko personu miniet tās pilnu nosaukumu un tiesisko pamatojumu tās darbībām, iznīcinot stādījumus, ko galvaspilsētas centrā ir veikušas pilsētas apzaļumošanā ieinteresētas privātpersonas un nevalstiskās organizācijas),
2) cik gadījumos katra no šīm juridiskajām personām 2018. gadā laikā posmā no 1. aprīļa līdz 20. aprīlim ir veikusi privātpersonu veiktu stādījumu iznīcināšanu galvaspilsētā. Par katru gadījumu sniedziet datus par konkrētā stādījuma iznīcināšanas precīzu vietu, konkrētās iznīcināšanas laiku (datums, laiks), šīs iznīcināšanas veicējiem (konkrētā kapitālsabiedrība, tās konkrētie darbinieki, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu) un konkrētās iznīcināšanas tiesisko pamatojumu.
3) cik gadījumos katra no šīm juridiskajām personām laikā posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 20. aprīlim ir veikusi koku izzāģēšanu galvaspilsētā. Par katru gadījumu sniedziet datus par konkrētā koka nozāģēšanu precīzu vietu, konkrētās iznīcināšanas laiku (datums, laiks), šīs iznīcināšanas veicējiem (konkrētā domes struktūra vai kapitālsabiedrība, tās konkrētie darbinieki, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu) un konkrētās nozāģēšanas pamatojumu.
Pēc šīs informācijas saņemšanas to nekavējoties publicēsim.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
